1.Uzsvaram ir nozīme!
Latviešu valodā ar uzsvariem ir diezgan vienkārši – latviešu izcelsmes vārdiem uzsver vārda pirmo zilbi. “Pa-saule”, “va-loda”, “no-zīme”.
Taču citās valodas mēdz būt sarežģītāk, ir jāiemācās, kura vārda daļa ir jāuzsver. Tāpat ir arī krievu valodā. Tomēr krievu valodā papildu tam ir vēl kāda nianse, kas jāņem vērā, – vārda nozīme var mainīties atkarība no uzsvara. Piemēram, “я плачу” uzsvars ir uz pēdējā vārda burta un šī frāze nozīmē “es maksāju”. Taču, ja izrunāsiet vārdu “я плaчу” ar uzsvaru uz vārda vidusdaļu un burtu “a”, tad būsiet pateikuši “es raudu”.
2.Vārdu skaits un darināto vārdu skaits
Krievu valoda ir bagāta valoda, tajā ir daudz vārdu. Visus nav iespējams izskaitīt, taču, skatoties pēc vārdnīcā atrodamo vārdu skaita, tiek lēsts, ka tie varētu būt 130 000–150 000.
Taču patiesībā šis skaitlis ir tikai aptuvens aprēķins, jo krievu valodā, tāpat kā latviešu, no vārdiem var veidot jeb darināt citus vārdus. Piemēram, deminutīvus jeb pamazināmās vārda formas, tāpat arī no viena lietvārda var izveidot gan īpašības vārdu, gan apstākļa vārdu un pat darbības vārdu.
Piemēram, “кот” ir kaķis, bet “котик” kaķītis, “красота” ir skaistums, “красивый” skaists, bet “красиво” ir apstākļa vārds, kas nozīmē “skaisti”. Visiem vārdiem ir viena sakne “крас-”, ar kuru veido citu vārdšķiru vārdus.
3.Savdabīgi salikteņi
Ja latviešu valodā izvairāmies radīt jaunus vārdus, kur viens pēc otra ir vairāki vienādi burti, tad krievu valodā, ja, darinot vārdu, sastopaties ar atkārtotiem patskaņiem vai līdzskaņiem, un ja vārds ir labi izrunājams un skanošs, tad tas ļoti ticams tiks pielietots valodā. Piemēram, vārds, kurā ir trīs “e” burti pēc kārtas “змееед”, tā krievu valodā sauc čūskērgli, kas burtiski tulkojot būtu “čūskēdājs”. Savukārt vārdā “длинношеее” novērojams, ka atkārtojas gan līdzskaņi, gan patskaņi. Šis vārds nozīmē “garkaklis” jeb ar garu kaklu.
4.Tēva vārds gandrīz kā vidējais vārds
Angliski runājošajās valstīs bieži ir tradīcija bērniem dot divus vārdus, bet ikdienas saziņā izmantot tikai pirmo, savukārt otro jeb vidējo vārdu lietot oficiālo dokumentos vai citos līdzīgos gadījumos. Latviešu valodā tas nav tik populāri, lai gan mūsdienās, ir iespējams likt bērnam divus vārdus un daudzi to izmanto.
Turpretī krievu valodā ir tēva vārds, ko iepazīstoties vai dokumentos norāda kā vidējo vārdu, taču ikdienā tajā nesauc. Šī ir sena tradīcija, taču to izmanto joprojām, it īpaši, formāli iepazīstoties. Tā ir vēl viena krievu valodā aktuālās vārddarināšanas izpausme. Tā piemēram, ja Irinai Ļebedevai tēvs ir Boriss, tad iepazīstoties viņa teiks, ka ir Irina Borisovna Ļebedeva.
5.Vārdu secība teikumā ir maināma
Krievu valodā līdzīgi kā latviešu valodā, iespējams mainīt vārdu secību teikumā, būtiski nemainot pateiktā jēgu, – mainās tikai tas, uz ko teikumā likts uzsvars. Angļu valodā, piemēram, tas nebūtu iespējams, tur vārdu secība ir ļoti būtiska.
Krievu valodā vārdi ir maināmi šurpu turpu, dažādās pozīcijās teikumā. “Сегодня кот поймал мышь” vai “kот поймал мышь сегодня” – “šodien kaķis noķēra peli” vai “kaķis noķēra peli šodien”.
Krievu valodai, it īpaši literārajai, ir daudz nianšu un liels vārdu krājums. Ja protat valodu, taču neesat pārliecināts, vai spēsiet iztulkot pietiekami skaisti, lai arī krievu valodas runātājam tas šķistu atbilstoši, vērsieties pie profesionāļiem tulkošanas birojā Tulkot.lv !