1.Latīņu alfabēts ar specifiskiem burtiem
Somu alfabētā ir 29 burti, un daļēji tas ir klasisks latīņu alfabēts ar burtiem, kurus pazīstam arī latviešu valodā. Tomēr somu valodai ir arī tādi specifiski burti kā “å, ä, ö”, kuri sastopami arī zviedru valodā.
Interesanti, ka somu valodā atrodami tādi latviešiem labi pazīstami burti kā ‘š’ un ‘ž’. Taču šie burti nav lietoti somu izcelsmes vārdos, tie sastopami svešvārdos un citvalodu īpašvārdos, jo somi saglabā vārdu oriģinālo rakstību. Proti, latvieši tādu angļu īpašvārdu kā George pārvērš par ‘Džordžs’, jo tā to izrunā. Savukārt somi rakstīs tā, kā ir angļu valodā.
2.Uzsvari ir svarīgi, bet dzimte nav
Somu valodā, tāpat kā latviešu, galvenais uzsvars ir uz vārda pirmās zilbes. Somu valodā vārda nozīmi atšķir patskaņu un līdzskaņu izrunas garums, ko attēlo arī vārda rakstībā. Ja mācāties somu valodu, pievērsiet uzmanību, ka samērā līdzīgiem vārdiem viens burts maina visu nozīmi, piemēram, mato (‘tārps’) un matto (‘paklājs’).
Interesanti, ka somu valodā nav dzimtes, proti, neatdala, kurš vārds ir sieviešu dzimtē, kurš vīriešu. Latviešiem, ir ‘saule’, kas ir sieviešu dzimtes vārds un ‘vārds’, kas ir vīriešu dzimtes vārds, kurus atpazīstam pēc dzimtei raksturīgām galotnēm.
Somi dzimti izsaka ar kontekstu. Vietniekvārds hän var apzīmēt kā sievieti tā vīrieti. Vienlaikus, lai atšķirtu, vai runa ir par cilvēkiem, dzīvniekiem vai lietām, ir atsevišķi vietniekvārdi. Par cilvēku saka kuka (‘kurš’), taču par citām dzīvām būtnēm vai lietām saka mikä (‘kas’).
3.Sarunvaloda pret standartvalodu
Latviešu valodā ir literārā valoda un sarunvaloda, taču tās nav ārkārtīgi atšķirīgas. Literārajā valodā vairāk piedomājam, lai nelietotu slenga vai žargona vārdus.
Arī somu valodā ir standartvaloda un sarunvaloda, taču interesanti, ka šie valodas varianti ir ļoti atšķirīgi. Sarunvalodai ir vairāki varianti: standartsarunvaloda, ikdienas sarunvaloda un reģionālā sarunvaloda. Tā ir plaši izmantota dažādās sabiedrības grupās un visvairāk sarunvalodā runā Helsinkos, Centrālsomijā un piekrastes pilsētās.
Ir atsevišķs sarunvalodas paveids, ko sauc par Helsinku slengu. To ievērojami ietekmējušas zviedru, krievu un arī angļu valodas un mūsdienās tajā galvenokārt sazinās jaunieši.
4.Somu valodu kā svešvalodu mācās… metālisti
Liela daļa cilvēku, kas somu valodu mācās kā svešvalodu to dara, jo interesējas par somu smagā metāla mūziku. Tas izklausās neparasti, taču šo fenomenu izskaidro fakts, ka Somijā ir vairāk smagā metāla jeb metālmūzikas grupu nekā jebkurā citā valstī. Tāpēc, ja kāds īpaši iecienījis šo mūzikas žanru, visticamāk agri vai vēlu nonāks pie Somijas grupu klausīšanās. Dziesmas lielākoties ir somiski, angliski vai abu valodu kombinācijā, kas ir lieliska motivācija, lai apgūtu somu valodu!
5.Burtiskie salikteņi
Somu valodā tāpat kā latviešu, izmanto salikteņus. Nereti lietas apraksta pavisam burtiski. Piemēram, ‘ledusskapis’ latviešu valodā ir saliktenis no ‘ledus’ un ‘skapis’. Somu valodā ir līdzīgi – jääkaappi, apvieno vārdus jää jeb ‘ledus’ un kaappi jeb ‘skapis’. Savukārt citās valodās, piemēram, angļu valodā tam ir atsevišķs vārds fridge vai refrigerator. Dators somiski ir tietokone jeb ‘informācijas ierīce’.
Vai esi sastapies ar situāciju, kad nepieciešams somu valodas tulkojums? Lai tulkojums būtu profesionāls un kvalitatīvs, izvēlies pieredzējušu tulkošanas biroju – Tulkot.lv!