Uzsākot sarunu par tūrisma nozares ietekmi uz globālo ekonomiku un tās potenciālo transformāciju, jāpievēršas nelielai vēstures atkāpei. Vēl pavisam nesen, astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, tūrisma nozare pieredzēja vēl nebijušu attīstības vilni. Zemo izmaksu aviokompāniju attīstība, privatizācijas procesi Lielbritānijā, valsts lomas samazināšanās ekonomikā Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī kopējās ekonomiskās labklājības pieaugums un tehnoloģiju attīstība – tie ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmējuši nozares straujo attīstību. Pēdējos gadus tūrisma nozare vidēji sastāda 4% pasaules iekšzemes kopprodukta, un nav šaubu par tās nozīmi ne tikai ekonomikas jomā, bet arī vajadzību pievērsties nozares ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumiem.
Ekspertu un dažādu aktīvistu vidū tas ir raisījis plašas diskusijas par nepieciešamību mainīt cilvēku ceļošanas paradumus uz apzinātāku un mērķtiecīgāku pasaules iepazīšanu. Globālā mērogā Pasaules tūrisma organizācija izstrādāja dokumentu “Pasaules tūrisma ētikas kodekss”, kurā visiem tūrismā iesaistītajiem – tūristiem, tūrisma uzņēmējiem, NVO, pašvaldībām un valsts institūcijām, ir noteikti desmit atbildīga un ilgtspējīga tūrisma principi. Savukārt Latvijā pirmās diskusijas par ētiska tūrisma un tūrisma ētikas aktualitāti aizsākās desmit gadus vēlāk, jeb laikā, kad tapa Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam, kurā parādījās pavisam jauns un nezināms jēdziens – drošumspēja jeb resilience (angļu val.). Drošumspējas būtība ir vadīt ekonomiku, tajā skaitā tūrisma ekonomiku, lai tā spēj pielāgoties dažādiem ārējās vides ietekmējošiem faktoriem, mainīties un atjaunoties pēc piedzīvotām krīzēm. Kontekstā ar šo radās tēze, ka par tūrisma ētiku ir jārunā kā par daļu no ilgtspējīgas attīstības pieejas.
Apzinīga ceļotāju rīcība, izvēloties tūrisma pakalpojumu sniedzējus
Tūrisma ētikas jēdziens pirmatnēji ir attīstījusies no tūrisma ilgtspējas, ko var novērtēt ar konkrētiem indikatoriem un pamatprincipiem, piemēram, galamērķa ilgtspēja, ieviestās ilgtspējas prakses u.c. Tomēr jāatzīst, ka par tūrisma ētiku tiek runāts visai maz, kam par iemeslu ir sabiedrības un arī pašas nozares virspusējais priekšstats par ilgtspējīga tūrisma attīstību. Pie tam, bieži vien vārds “ilgtspēja” sabiedrībā aprobežojas vien ar izpratni par vides jautājumiem – atkritumu šķirošanu vai nemēslošanu mežā, neņemot vērā tās sociāli ekonomisko dimensiju. Tieši tādēļ tūrisma ētika ir vērsta uz konkrētām rīcībām – kā sabiedrība (gan kā patērētāji, gan pakalpojumu sniedzēji) un nevalstiskās organizācijas var rīkoties, lai saglabātu pieejamos resursus nākamajām paaudzēm. Tas ir jautājums par katra indivīda atbildīgu rīcību, izvēloties iestādes vai uzņēmumus, kuri piedāvā tūrisma pakalpojumus, izzinot, vai tie ievēro dzīvnieku labturības pamatprincipus, darbiniekus nodarbina legāli, ir izstrādājuši ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanas plānu, nomaksā nodokļus u.t.t.
Jāatzīmē, ka tūrisma ētikas pamatā ir arī cieņpilna attieksme pret vietu un cilvēkiem, kuri tur strādā, un tiem resursiem un bagātībām, kas vietai vai cilvēkiem piemīt. Ideālā scenārijā mums katram pirms ceļošanas vajadzētu sev uzdot jautājumus – vai mana ceļošanas motivācija atbilst tam, kādi ir tūrisma pamatprincipi, vai es ceļoju, lai redzētu un uzzinātu kaut ko jaunu? Vai es ar savu rīcību un uzvedību neiznīcinu un nenomīdu dabas takas, lieki nepiepildu sabiedrisko transportu, un vai es veicinu konkrētās vietas kultūras tradīciju saglabāšanos, noturību un attīstību? Problēma ir tā, ka šie jautājumi bieži vien netiek uzdoti, vai sliktāk – līdz vajadzībai tos uzdot pat neaizdomājas.
Pašmāju pasaules piemērs
Viens no veiksmīgākajiem ētiskā tūrisma piemēriem mūsmājās ir “Lauku ceļotājs” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotais pasākums “Atvērtās dienas laukos”, kas notiek jau devīto reizi. Tas ir lauku apceļošanas un iepazīšanas pasākums, kura mērķis ir popularizēt laukus un saimniecības, kā arī tajos ražotos produktus un pakalpojumus. Atsaucoties uz “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētājas Asnātes Ziemeles sacīto, 2021. gadā “Atvērtās dienas laukos” ietvaros saimniecībās pulcējās vairāk nekā seši tūkstoši apmeklētāji. Pašām saimniecībām tas kalpo kā tūrisma biznesa nišas inkubatora projekts, kurā ir iespēja piemēram, piedāvāt degustācijas, meistarklases u.tml., un izvērtēt, vai to vērts attīstīt kā jau patstāvīgu piedāvājumu.
Iniciatīvai ir arī liela nozīme ienākumu nevienlīdzības mazināšanai pilsētās un reģionos dzīvojošajiem, jo iesaistīšanās šāda veida aktivitātēs saimniecībām sniedz papildus ienākumus. Pasākumā nav iesaistīti starpnieki, tādēļ visi ieņēmumi paliek tikai pakalpojuma sniedzējam vai ražotājam. Turklāt, ņemot vērā nodarbinātības problēmas reģionos un darbaspēka aizplūšanu uz centriem vai ārzemēm, tas ir veids kā reģionu iedzīvotājiem parādīt tūrisma nozares piedāvātās iespējas.
Ētiskā tūrisma nākotnes attīstība – miglā tīta
Jautājums, kā tālāk virzīt sarunu par ētisko tūrismu kā tādu, paliek atklāts. Ir skaidrs, ka tūrisma ētika ir daļa no ilgtspējīgas attīstības, tomēr, tas kas nav skaidrs, ir kā pārliecināties, ka visas iesaistītās puses izprot ētiskas uzņēmējdarbības principus un kā par tiem komunicēt ar tūrisma pakalpojumu klientiem – tūristiem. Ētiskā tūrisma popularizēšanai Latvijā ar vienu iniciatīvu diemžēl nebūs gana. Globālā līmenī iekustināt ledu spētu Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektu struktūras maiņa, kas paredzētu, piemēram, ka līdzās biznesa plāniem vai naudas plūsmām jāiesniedz arī apliecinājumus, ka uzņēmuma darbība atbilst tūrisma ētikas pamatprincipiem, vai arī tiem ir piešķirti ilgtspējīgas darbības sertifikāti. Nenoliedzami, tas ir arī jautājums par patērētāju paaudžu maiņām, zināšanu un izpratnes līmeni nozares speciālistu vidū, mūsu pašu attieksmes maiņu un sabiedrības izpratni par ilgtspējas jautājumiem, kas aizņems laiku.