Dažādām grīdām nepieciešama dažāda izolācija. Starpstāvu pārsegumos papildus ir vajadzīga arī laba skaņas izolācija. Labi izolēts starpstāvu pārsegums nodrošina skaņas izolāciju un siltu grīdu aukstā laikā.Ventilējamās grīdas funkcionē kā fasāde zem ēkas, bet grunts plāksnēm tiek izvirzītas augstas prasības attiecībā uz kapilāro mitrumu vai pastāvīgi augstu gruntsūdeni.
Grīdas uz grunts
Grīdas, kas balstītas tieši uz grunts, ir vienkāršs grīdu konstrukciju veids. Šādas grīdas tiek siltinātas, lai nodrošinātu augstāk esošo telpu mikroklimatu un samazinātu siltuma zudumus.
Praksē tiek izmantoti divi tehnoloģiskie risinājumi grīdas siltumizolācijas montāžai. Ja jāsiltina jau esoša grīda, tad siltumizolācijas slānis tiek uzklāts virs esošās grīdas konstrukcijas. Veiksmīgāks ir risinājums, kad siltumizolācija tiek veidota zem betona klāja. Tādā gadījumā ir vieglāk izveidot grīdas slāņus bez termiskiem tiltiem un nodrošināt, ka kapilārais mitrums neceļas uz augšu. Abos gadījumos svarīgi ieklāt hidroizolācijas slāni.
Siltumizolācijai grīdām uz grunts ražotāji rekomendē lietot akmens vates plāksnes ar augstu siltumizolācijas spēju, kas arī kalpos kā aizsargslānis pret kapilāro mitrumu.
Starpstāvu pārsegumi
Ēkām ir koka vai betona starpstāvu pārsegumi. Kā jau noskaidrojām, tad starpstāvu grīdām jābūt ar soļu skaņas izolāciju, kas līdz minimumam samazina soļu skaņas pārvadīšanu pārsedzes konstrukcijā. Būvniecības veikalos jāmeklē attiecīgo īpašību akmens vates plātnes. Akmens vates plātni ievieto starp divām grīdas plākšņu kārtām. Tās var būt no 13 līdz 25 mm biezas ģipškartona vai kokskaidu plāksnes. Virs augšējās plāksnes montējas grīdas segums. Augšējo plāksni var aizstāt parkets.
Betona starpstāvu pārsegumos izmanto betona peldošo grīdas risinājumu. Pareizi ielietai peldošai grīdai ir smaga virskārta un mīksta apakšējā kārta. Grīdas slāni veido akmens vate, kas nodrošina mīksto apakšējo kārtu, un vismaz 50 mm biezs smags betona panelis. Būtiski nodrošināt, ka betona panelis, kas guļ uz mīkstās izolācijas kārtas, nekur nesaskaras ar apkārtējām sienām. Betona liešanas laikā par atdurēm izmanto siltumizolācijas plāksnes, lai izveidotu vajadzīgā platuma spraugu starp sienu un grīdas izlīdzinošo kārtu.
Ventilējamās grīdas
Ventilējamās jeb uz grunts nebalstītas grīdas ir ļoti energoefektīvs grīdas risinājums – ventilējamā telpa zem grīdas ļauj brīvi izvēlēties siltumizolācijas biezumu. Šo risinājumu izmanto arī pasīvo māju celtniecībā. Efektīva ventilācija zem grīdas ļauj kontrolēt mitruma iedarbību. Grunti pārklāj ar plēvi vai siltumizolācijas loksnēm, izolē pamatus un ierīko sala izolāciju pa visu ēkas perimetru, lai novērstu visas konstrukcijas sasalšanu. Slāņi, kas veido ventilējamās grīdas ir ļoti līdzīgi siltinātas sienas slāņiem.
Renovējot vecu ēku, jāņem vērā, ka ventilējamo koka grīdu no grunts atdala ventilējama zemgrīdas telpa, kur vecais siltumizolācijas materiāls ir sabirzis un nosēdies. Tukšumā starp grīdu un veco izolācijas slāni ieplūst aukstais gaiss, kas grīdu atdzesē. Lai uzlabotu vecas grīdas siltumizolāciju, vecā siltumizolācija ir pēc iespējas vairāk jāizvāc un zem grīdas jāizveido vismaz 200 mm biezs akmens vates slānis.
Pieaugot gāzes un elektrības tarifiem, ēku siltināšana kļūst par nepieciešamību, kas jārisina iespējami drīz. Papildu izolācija ļauj ietaupīt enerģiju un uzlabot dzīves kvalitāti, savukārt patēriņa kredīts mājokļa remontam, kas ir kredīts no 20 gadiem, ir iespēja uzlabot savas mājas siltumizolāciju arī tad, ja visi šim mērķim vajadzīgiem līdzekļi uzreiz nav pieejami. Pirms kredīta noformēšanas svarīgi izvērtēt savu maksātspēju!