Čigānu Inteleģence rīcībpolitikā ir īstā vietā un laikā, kuru aktīva iesaistīšanās nodrošinātu tuvāku un īstenāku tās izstrādi, gaitas norisi un Roma jautājumu rezultēšanos daudzās jomās: nodarbinātības, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, tiesību aizsardzību u.c. jomās. Nepieciešams uzmeklēt tos Akadēmiski izglītotos (augstākā izglītība) Romus, kā Skolotāja LIGITA SUNĪTE, SAVĪNE KOLOMENSKA, ANATOLIJS BEREZOVSKIS, AGRIS(TAHĪRS) SĪMANIS, KASPARS ARHIPOVS, DAINIS KRAUKLIS un jaunos, kuri tikko beiguši augstākās mācību iestādes, bet vēl nav datu par viņiem.
Latvijā čigāni minēti kopš 16.gadsimta[1], un viņu skaits ir tik niecīgs, salīdzinājumā ar citām etniskām minoritātēm, bet viņu izdarības ir jūtamas jau no liela attāluma, radot sajūtu, ka viņu ir daudzi tūkstoši. To pamatā izpaužas nervu sistēmas tips (temperaments), emociju ekspresijas, subgrupu un alianšu veidošanās, tuvbrālības attiecības, garīgie un psiholoģiskie stāvokļi, rakstura īpatnības, kognitīvie procesi uml. jeb Roma psiholoģiskās rakstura iezīmes, tās, kuras ikreiz piemirst iekļaut visos, ar romiem saistītos, Nevalstisko organizāciju un Valsts vai Pašvaldību rīkotajos projektos, iniciatīvās, starpaktivitāšu u.c. publiskos piedāvājumos.
Čigāni salīdzinājumā (rozā krāsā):[2] tolaik 1935.gadā un tagad -2016. Kura no sadaļām tika iekļauta Roma Rīcībspolitiskā izstrādes procesā ?
Roma kultūrpolitikā Līderim (romu kulturā un valsts mazākumtautības formulējumā atzīts) tiek īpaši piešķirtas lielas priekšrocības. Roma līderismu esam atzīmējuši, par tās vājumu un bezspēcību[3]. No daudziem minētajiem Roma līderiem pēdējos 20 gadus,“Latvijas čigānu barons”[4] apliecinājis dekleratīvu nozīmi un tam nav nekāda sakara ne ar realitāti, ne prakses īstenību, drīzāk, glezna pie sienas, un redz to tikai tie, kuri to pamanījuši. Daži paši romi pamanījuši, ka glezna ir , bet tā ir stipri noputējusi. Viedoklis cieši sakrīt ar roma psiholoģiskiem novērējumiem un salīdzinājumiem (Tertats, 2016), sakot, ka Barons senatnē saistīts ar ‘baro manuš’, kas nozīmē “liels cilvēks”[5], t.i., kopš veciem laikiem Roma vajadzīgs kāds Barvedis( līderis), kurš kaut kādā veidā vada vai organizē čigānkultūrvides saistību, un palīdz to nezaudēt, sniegt atbalstu kā agrāk – viens roma otram.
Apskatam salīdzinājumā 30 pazīstamus Romus pārskatā kopš 90’ gadiem līdz 2016.gadam: no pašu Romu vides, jāsecina, statusu godam pelnījis „Vadītājs-Galotne” Latvijas Roma Līderisma Augstākās kvalitātes psiholoģskās pazīmes 2016.gada uzrāda Anatolijs Berezovskis.(psihologa Andra Tertata veidots Līderisma salīdzināšana - pētījums, 2016)
Anatolijs Berezovskis[6]: Latvijas Romu kultūras zinātājs un akadēmiski izglītots jurists, maģistra grāds, vidēja vecuma, un labi komunicē gan ar Latvijas Romiem ,gan Latvijas Valsti. Ierunājis daudz čigānu pasakas, piedalījies daudz TV raidījumos, daudz publikāciju, rakstu Romu, Vēstures, Kūltūras, Sociālos, Izglītības jautājumos uml.
Ar pilnu rakstu varat iepazīties šeit: https://issuu.com/andristertats/docs/sa_novembris-2016__1_/8
Tomēr ik gadu ir vērojama pakāpeniska romu skaita samazināšanās un to ietekmē romu negatīvais dabiskais pieaugums (kopš 2011. gada romu mirstī ba pārsniedz dzimstību),kā arī romu emigrēšana uz ārvalstīm darba meklējumos. Jānorāda, ka liela daļa romu, saņemot personu apliecinošu dokumentu, izvēlas nenorādīt savu tautību (49,3%),tas nozīmē, ka faktiski romu tautības iedzīvotāju Latvijā ir vairāk, nekā uzrāda oficiālie statistikas dati (Romi Latvijā, 2015). Psiholoģija bieži diskutē par komforta zonām[7]- indivīda individuāla telpa, kurā viņš sevi uzskata par aizsargātu un pārliecinātu, tā vērtība ir tāda mazā mikrokosma stabilitāte, kuru indivīds radījis viņa vajadzībām. Komforta zonas iznīcināšana ir izeja no psiholoģiskās līdzsvara . Tas arī saprotami atspoguļo, ka Čigānu mājvietā, Latvijā, nav emocionāla drošuma, un Līderisma psiholoģiskā iedvesmošana nav pārliecinoša un pašaizsargājoša. Attieksmē par Romu rīcībpolitisko nostāju, valstiski nepārliecinošu pieeju risinājumos, turpina saglabāties un nostiprināties, apliecinoties citās izpausmēs, subgrupu un subkultūru veidošanās.
Rīcībpolitika ir politisko stratēģiju, procesu vadību, rīcības piesardzīguma, prasmju un rīcības formālo apstiprinājumu u. c. nozīmīgu rīcībpolitikas aspektu kopums[8]. Jāatzīstas arī, ka līderismu cenšas pārņemt savās rokās ne izglītoti, ne prakstiskas un organizatoriskās zināšanas, nav saiknes ar valsti un nav plašs Roma līdzadīlbnieku pārklājums. Ja LR vadās no pusizceptiem līderiem, kuriem ir atpazīstamība, slava, liels paziņu loks, tomēr konkrētā rīcībā pietrūkst uzņemības, politisku uzstājību, Roma Kultūru saturs un dotai realitātei pieslīpēts konteksts, tamdēļ arī nav grūti iedomāties tuvāko un tālāko rīcībpolitikas mērķplānojumu – vispusējs, daudzpusējs. Robainu Roma kultūrvidi arī pētījums pamanīja [9](2011), kurā tika pamanīts apburtais loks: nav iegūta nepieciešamā izglītība, netiek nodrošināts darbs, nepietiekams sociālais nodrošinājums, un visa tā turpinājumā – romu ģimenes atkārto šo loku nākošajā paaudzē;
Moto un princips, kurai būtu jāseko: no defekta par efektu[10]- viskorektāk roma etnopsiholoģisko un etnosociālo īpatnību pārrorientēšana jeb moderni izsakoties pārkvalificēšana, fukncionālā lietošanā sen būtu piemērojusi Rīcībpolitikas veidotāju komanda savā saturu organizācijā, ja tiktu stingrāka atlase ekspertu komandas sastāvā. Dotā situācija aktualizējas rakstā - medaļas otro pusi.
Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes sastāvs: [11]
Attēls attēls parāda formālu padomes dalībnieku vienlīdzīgu skaitu – romi un ne-romi. Publicēts: 03.11.2020.Zemāk minēti romi, kuri veido KM Padomes sastāvu
Roksana Rudeviča – biedrības „Romu kultūras centrs” vadītāja;
Kaspars Arhipovs – Sabiedrības integrācijas biedrība „Alternativas” valdes loceklis;
Rino Rudevičs – biedrības „Latvijas Romu Jaunatne un Draugi” priekšsēdētājs;
Ludis Putraševics – Talsu romu biedrības priekšsēdētājs;
Haralds Didžus – Jelgavas čigānu kultūras biedrības „Romani čačipen” vadītājs;
Dainis Krauklis – eksperts romu jautājumos;
Mihails Marcinkevičs – biedrības „Čigānu kultūras attīstības biedrības „ME ROMA”” valdes loceklis;
Vjačeslavs Nefjodovs – biedrības „Nēvo Drom D” priekšsēdētājs;
Normunds Rudevičs – Ārvalstu organizācijas „Starptautiskā Romu Apvienība” pārstāvniecības pārstāvis;
Bez praktiskās modeļu realizēšanas rīcības politika tiek maldināta un ved slīpā virzienā, no mērķiem, un pazūd sākotnējie uzdevumi; tā dod ir iespēju labajam un ļaunajam, tumsai un gaismai. Roma pasaule ir pilna ar irrealitāti(nerealitāti, psihotismu);Romi mīl mistiku un vadās pēc tās; un tikai smalkā kritiski-analītiskā izvērtējumā var izsecināt īstenību. No Latvijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes sastāvā no minētajiem 9 Romiem tikai dažiem ir augstākā izglītība. Augstākā izglītība ir nākotnes garants – cilvēks spēs iegūt prestižu un labi apmaksātu darbu.[12] Augstākā izglītība ir nepieciešama ne tikai konkrētās nozares apgūšanā, bet arī cilvēka personības veidošanā, jo mācoties cilvēks apgūst iemaņas, kā pareizi mācīties, apkopot zināšanas un tās pielietot dzīvē;[13] augstskolā potenciālais darbinieks apgūst komunikācijas prasmi un veidu, kā mijiedarboties ar līdzcilvēkiem; pārņemot zināšanas no pasniedzējiem, students apgūst, kā gūt iemaņas no citu pieredzes; augstākā izglītība iemāca, kā plānot savu laiku, pārvaldīt projektus un nodot tos noteiktajā izpildes termiņā. Rīcības poltika ir paralēli čigānkulturai dziļā saturā un jēgas izteiksmē, Roma perspektīva jāmeklē un jāpaplašina.
Vai mēs rīcībpolitikā spējam kvalitatīvi spriest kapacitātes (latīņu: capacitas — 'ietilpība') tādos apjomos un apmēros, kas iekļauj sevī zināšanas, izglītību, spējas un pieredzi, pilnbriedumā ?
Augstākai izglītībai Latvijā[14] ir trīs līmeņi – bakalaura, maģistra un doktora grāds. Pēc 10 Romu komisijas sastāva zināms, ka tikai 3 ir augstākā izglītība. Latvijā ir augsti cienījami Romi, kuriem ir milzīgi augsta kapacitāte( milzīga profesionālā pieredze un augsta akadēmiskā izglītība) nav redzami padomes sastāva sarakstā. Roma, ar augstu profesionālo līmeni, kuru ieguldījums ieviesīs zinātniski un profesionālu risinājumu: Savīne Kolomenska, Anatolijs Berezovskis nav padomes sastavā.
KM Integrācijas rīcībpolitikā- Roma Politikai jābalstās tikai uz augstākās kvalitātes Roma elitei – galvenais faktors augstākā izglītība (ne zemāk kā Bakalaura grāds). AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA VALSTS PĀRVALDĒ IR JĀBŪT OBLIGĀTAI PRASĪBAI !
Tiem, kuriem ir pamata izpratne un zināšanas Romu kultūrā, Valsts politikā un prasme strādāt praktiski profesionāli, un balstoties uz savas nozares zinātnes principiem spēj prasmīgi izstrādāt zinātniski pamatotus priekšlikumus, kritiski izvairoties no akliem čigānu mītiem un teikām, un alkstošām Romu sakāpinātām masu emocijām.
Andris Tertats
Neatkarīgs Latvijas Roma pētnieks
Roma psiholoģisko jautājumu rakstu publicists
Psihologs, Mag.psych.,
Sociālās un Veselības aprūpes speciālists
Sociālais audzinātājs
2021.
______________________________
[1][1] Piederet un Atšķirties, Romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā, LU Filozofijas un Socioloģijas Institūts, 2017, Viedas Skultānes zinatniska redakcija
[2] https://ritvars.wordpress.com/2016/08/12/latvijas-ieslodzito-tautiba/
[3] Tertats, Andris. Liepājas čigāni. Vai mūsu brāļi un māsas? : 2007 Kurzemes Vārds. - ISSN 1407-8902. - Nr.106 (2007, 9.maijs), 12.lpp
[4] https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/latvijas-ciganu-barons-rudevics-mus-uztur-sievietes/
[5] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/ciganu-barons--tas-ir-mulkibas-latgales-romi-stasta-par-savam-tradicijam.a368152/
[6] Andris Tertats, Biļetens, 2016.gadā, https://issuu.com/andristertats/docs/sa_novembris-2016__1_/8
[7] https://lv.tierient.com/komforta-zona-kas-tas-ir-ka-noteikt-kapec-un-ka-izklut-no-komforta-zonas/
[8] https://enciklopedija.lv/skirklis/27726
[9] Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā, 2011. Pētījums veikts, realizējot projektu "Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā un ieteikumi efektīvai tiesību īstenošanai nacionālās izglītības politikas ietvaros"
[10] https://www.kurzemnieks.lv/lai-dzive-drosa-un-cilveks-aizsargats/12011-kulturu-dialogs-latvija-vai-tads-veidojas/
[11] https://www.km.gov.lv/lv/konsultativa-padome-0
[12] http://www.bdaugava.lv/zinas/5-iemesli-kadel-jauniesi-atsakas-iegut-augstako-izglitibu
[13] https://www.cvmarket.lv/karjeras-centrs/darba-tirgus-tendences/petijumi/70-iedzivotaju-uzskata-ka-panakumus-karjera-var-gut-bez-augstakas-izglitibas
[14] https://www.izm.gov.lv/lv/augstaka-izglitiba-0