Populārākos siltumizolācijas materiālus, ko Latvijā lieto visbiežāk, var iedalīt trīs lielās grupās.
Minerālās vates
Pie šīs grupas var pieskaitīt akmens vati un stikla vati. Šos materiālus var efektīvi izmantot ārsienu, iekštelpu, grīdu, sienu, mansardu un starpstāvu siltināšanai. Cietās plāksnes ir piemērotas pamatu un fasādes siltināšanai.
Šie materiāli ir elpojoši, tiem ir teicama skaņas izolācija un siltuma efektivitāte. Kas būtiski - tie ir vienkārši iestrādājami. Minerālās vates palīdz arī slāpēt vibrāciju. Iestrādei ir svarīga pretvēja un tvaika izolācija. Šo materiālu būtiskākais trūkums - tajos mēdz dzīvot grauzēji.
Jāpiebilst, ka stikla vate ir ugunsdrošs materiāls, salīdzinājumā ar akmens vati tā ir izturīgāka. Nopērkamas arī izberamas frakcijas, kas lieliski noder bēniņu pārsegumu siltināšanai.
Siltinot jārēķinās, ka minerālās vates savu fizikālo īpašību dēļ ir aukstas un ūdeni neuzsūcošas, tādēļ, ūdens tvaikiem iekļūstot materiālā, veidosies kondensāts, kuram nebūs iespēja iesūkties materiālā. Tas pilēs uz leju, mitrinot siltumizolācijas apakšējo daļu. Šī iemesla dēļ minerālās vates ir ideālas siltināšanai no ārpuses, savukārt siltinot no iekšpuses - minerālās vates kārta no telpas puses obligāti jāizolē ar tvaika plēvi.
Vates, kas izgatavotas no organiskas izcelsmes materiāliem (ekovates, koka vates, kaņepāju vates)
Šos materiālus lielākoties izmanto koka karkasa ēkās, kā arī sienu un ārsienu, mansardu, grīdu, starpstāvu, iekštelpu siltināšanai. Atkarībā no izvēlētā risinājuma, materiāls var būt plāksnēs, berams vai mehāniski iestrādājams (iepūsts).
Galvenās šo materiālu priekšrocības: iestrādes procesā neveidojas atgriezumi, teicama skaņas izolācija, laba siltumefektivitāte. Šie materiāli ir elpojoši un ugunsdroši, nodrošina koksnei antiseptisko aizsardzību, ir videi un veselībai draudzīgi, antialerģiski. Kā trūkumu var minēt to, ka šāda veida materiālus sarežģītāk iestrādāt paša spēkiem.
Keramiskie materiāli ar gaisa ieslēgumiem (gāzbetoni, dažādi keramzīta tipa materiāli)
Šāda tipa materiāli pārsvarā noder grīdu ierīkošanai, plakano jumtu izolācijai, starpstāvu siltumizolācijai. Veidi – berams un blokos. Šie materiāli ir viegli, siltumizturīgi, dabīgi, taču to siltumizolācijas spēja ir salīdzinoši zemāka.
Siltumizolācijai tiek ieteikti dažādi putu materiāli, kas ir salīdzinoši lēti, viegli un mitrumizturīgi. Izejmateriāls ir plastmasa, kurā ražošanas procesā iestrādāti noslēgti gaisa ieslēgumi. Ļoti bieži tiek uzskaitītas putu materiālu priekšrocības, aizmirstot, ka plastmasa ir termiski neizturīga – tā kūst, deg, izdalot ķīmiski kaitīgas gāzes. Tāpat plastmasa nav ilgmūžīgs materiāls, tā noveco.
Domājot par savas mājas ekoloģiju, jāatceras, ka šādās ēkās ir apgrūtināta gaisa un ūdens caurlaidība, ēka pati neventilējas un jānodrošina mākslīgā ventilācija.
Izvērtējot dažādus siltināšanas projektus un pieredzes, speciālisti iesaka pieturēties pie sekojošas shēmas:
- Ēku siltināšanai no ārpuses izmantot minerālvates (piemēram, akmens vati);
- Siltināšanai no iekšpuses organiskas izcelsmes siltumizolācijas materiālus (piemēram, kokšķiedras plāksni);
- Putu materiālus izmanto tur, kur ir pastāvīga temperatūra, nepakļaujot materiāla struktūru krasām temperatūras izmaiņām. Tie ir pamati, grunts, pazemes konstrukcijas;
- Beramie materiāli - piemēroti bēniņu pārsegumiem, jumtiem, šķirbu aizpildīšanai sienās.
Pieaugot gāzes un elektrības tarifiem, ēku siltināšana kļūst par nepieciešamību, kas jārisina pašu spēkiem vai izmantojot aizņemtus līdzekļus. Kredīts var palīdzēt uzlabot savas mājas siltumizolāciju jau tagad. Tomēr jebkuras kredītsaistības ir atbildīgs lēmums, kas rūpīgi jāizvērtē.