Lai izdomātu, kā stresu pārvarēt, jāsaprot, kas tas īsti ir. Vienkāršoti sakot, stress parāda, kā cilvēks mijiedarbojas ar apkārtējo vidi. Ikviens cilvēks izjūt stresu, bet atšķiras katra individuālā spēja to pārvarēt. To nosaka resursu daudzums, kas mums katram piemīt.
Psihiatri Tomass Holmss un Ričardu Rāe stresu definē vēl saprotamāk – tā ir cilvēka reakcija uz apkārt notiekošo, un šo reakciju nosaka cilvēka dzīves notikumi. Tādi pozitīvi notikumi kā atvaļinājums vai svētku svinēšana sniedz resursus, bet tādi negatīvi gadījumi kā šķiršanās vai pastāvīgi strīdi samazina tos. Šo mijiedarbību var veidot reāli notikumi – piemēram, ceļu satiksmes negadījums, kā rezultātā mums rodas stress, jo piedzīvotais un uztvertais apdraud mūsu labklājību gan fiziski, gan emocionāli, bet bieži vien kairinājums jeb stresors ir tikai mūsu uztverē, piemēram, satraukums pirms darba intervijas vai svarīgas sapulces.
Kāda ir stresa ietekme uz cilvēka ķermeni?
Stress ietekmē teju visas cilvēka emocionālās un fiziskās funkcijas. Vislabāk redzamais ir garastāvoklis un uzvedība, bet tas, par ko iedomājamies vismazāk, ir ietekme uz fizisko ķermeni.
Stresa ietekme uz veselību ir pierādīta dažādu nozaru pētījumos, izceļot īpašu saistību ar imūnsistēmu, endokrīno, kuņģa un zarnu trakta, kā arī kardiovaskulāro sistēmu. Tāpat tādu pasaulē zināmu ādas kopšanas zīmolu kā Bioderma un Uriage pētnieki atzīst, ka stress ir būtisks faktors ādas veselības un kvalitātes kontekstā.
Vai stress nav tik melns, kā to mālē?
Lai gan mūsdienās stress ir lielais bubulis, no kura jābēg, viss nav tik viennozīmīgi. Būtiskākais ir tas, ka no stresa nav iespējams izvairīties, tāpēc ir svarīgi apskatīt monētas otru pusi, izceļot stresa pozitīvo nozīmi.
Simpātiskās nervu sistēmas aktivizācijas rezultātā organisms tiek sagatavots intensīvai darbībai. Tiek regulēti virsnieru serdes hormoni, kas producē kateholamīnus jeb adrenalīnu un noradrenalīnu. Tie paātrina sirdsdarbībus, vairo uzbudināmību, sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, pastiprina svīšanu, paplašina acu zīlītes. Rezultātā cilvēks izjūt enerģijas pieplūdumu, paaugstinās imunitāte un samazinās sāpju sajūtas, kā arī uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas.
Ir būtiski saprast, ka no stresa izvairīties nevaram, bet varam to reizi pa reizei izmantot kā efektīvu darba un attīstības resursu, kas ļauj pieņem izaicinājumus un uzdrošināties riskēt.
Kā pārvarēt stresu?
Cilvēka psiholoģiskais un fiziskais stāvoklis var būtiski nemainīties stresa ietekmē, ja cilvēks ir veiksmīgi to pārvarējis, efektīvi izmantojot savus iekšējos resursus. Diemžēl vai par laimi, bet noturība pret stresu rodas cilvēkā pašā, viņa emocionālajā stabilitātē un resursu pietiekamībā.
Ir divas problēmu risināšanas stratēģijas:
Uz problēmu orientēta pārvarēšanas stratēģija
Tā ir virzīta uz problēmas risināšanu vai mainīšanu un saistīta ar tās racionālu analīzi. Piemēram, cilvēks meklē informāciju par problēmu, izvirza mērķus, plāno problēmas risināšanu un lūdz citu palīdzību. Šajā situācijā būtisku lomu ieņem prāts – loģika un racionalitāte.
Problēmas risināšana ietver vairākas kognitīvās iemaņas – orientēšanos problēmā, tās definēšanu, alternatīvu risinājumu ģenerēšanu, lēmuma pieņemšanu, risinājuma izpildi un pārbaudi. Šie procesi prasa prasmju apguvi un treniņu.
Uz emocijām orientēta pārvarēšanas stratēģija
Tā koncentrējas uz emocionālo reaģēšanu konkrētajā situācijā – mēģinot regulēt emocijas, ko izraisījuši ar stresu saistītie notikumi. Tas prasa augstas emociju regulēšanas prasmes, kuras mums būtu jāapgūst bērnībā, bet nereti sākam to darīt tikai pieaugušo vecumā, jo uzaugot nav bijusi iespēja to iemācīties.
Indivīdi var pielietot gan uzvedības, gan kognitīvās stratēģijas, lai regulētu savas emocijas. Vienkāršākās metodes iespējams apgūt arī katram pašam, bet visdrošāk šajās situācijās būtu meklēt speciālistu konsultācijas, jo metodes ir visefektīvākās, kad izpildītas precīzi
Stress ir neatņemama dzīves daļa. Jo labāk iemācīsimies to izprast un pieņemt, jo vieglāk spēsim ar to sadzīvot un pat ieraudzīt tā nozīmīgās puses, kas stiprina personību.