"Tie gulbji, kas dzīvo Ķengaraga promenādes rajonā, tie jau neiesalst, viņi jau gadu desmitiem iemācījušies diedelēt maizi pie cilvēkiem Ķengaragā, kur Daugava aizsalusi. Paši ziemo pie Rīgas HES, kur ūdens neizsalst," portālam Diena.lv skaidroja Dmitrijs Boiko, piebilstot, ka nezinātājam arī gulbis, kas sēž uz ledus, var šķist iesalis, bet putns patiesībā gluži vienkārši atpūšas.
Viņš gan pieminēja, ka gadās situācijas, kad mitrās spalvas piesalst pie ledus. Tādā situācijā putnam varētu mēģināt palīdzēt, ja tam pašam neizdodas piecelties kājās. Vienlaikus viņš atgādināja, ka gulbja "bīstamais ierocis" ir spārni - ar tiem gulbis var bērnam pat salauzt roku, tāpēc ir jāuzmanās, un, ja tiešām šķiet, ka putnam vajag palīdzību, ieteicams vērsties pie ekspertiem.
Putnu vērotājs Kaspars Funts piebilda, ka putni jau paši jūt, kad paliek vēsāks, un laikus pārvācas uz neaizsalstošiem ūdeņiem, savukārt, ja kāds iesalst, tad visticamāk tas ir bijis vecs un slims, un tā jau ir dabīgā atlase. Eksperts arī piebilda, ka gulbji ir lieli, viegli pamanāmi un tāpēc raisa cilvēkiem emocionālu reakciju, taču, ja vecāks putns aiziet bojā, tas ir tikai dabiski.
Boiko piebilda, ka uzmanību būtu vērts pievērst putniem kaut kur ārpus Rīgas un ierastajām to atrašanās vietām, piebilstot gan, ka bieži gadās, ka putns izskatās iesalis, bet patiesībā vienkārši atpūšas pēc pārlidojuma.
Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau citos gados norādījis, ka "bieži situācijas arī tiek pārprastas. Rudenī, kad sāk aizsalt ūdenskrātuves, cilvēki, ieraugot mazkustīgos gulbjus, secina, ka viņi ir iesaluši un nepieciešama glābēju palīdzība. Grūti pārliecināt, ka šajos laika apstākļos tāda ir putnu uzvedība – viņi nekustīgi var atrasties vienā vietā stundām ilgi. Parasti, cilvēkam tuvojoties putniem, tie paceļas spārnos un pārlido uz citu vietu."