Aizstāvas, kā nu māk
Galvenās toksiskās vielas jeb fitotoksīni augos ir alkaloīdi, glikozīdi un saponīni. Fitotoksīni uzkrājas visās auga daļās vai atsevišķos orgānos – sakneņos un saknēs, lapās, ziedos vai augļos. To veidošanās un uzkrāšanās atkarīga arī no klimata, apgaismojuma, augsnes. Piemēram, maijpuķītes, kas augušas saulainās vietās, ir indīgākas nekā tās, kas augušas ēnā. Toksiskās vielas palīdz augam izdzīvot – aizsargāties pret vīrusu un mikroorganismu infekcijām un dzīvnieku uzbrukumiem. Indes iedarbojas atkarībā no auga specifikas. Dažas indes var izraisīt ādas kairinājumu, sliktu dūšu, galvas reiboņus, bet citas – pat letālu iznākumu. Daudzus indīgos augus izmanto arī medicīnā un tautas dziedniecībā, taču, lai to darītu, jāzina precīzas devas un labāk šajā gadījumā ar pašārstēšanos nenodarboties.
Vieni no indīgākajiem
Indīgākais Latvijas augs ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs indīgais velnarutks Cicuta virosa. Zied ar baltiem ziediem un izskatās līdzīgs suņuburkšķim. Lapas ir lielākas nekā suņuburkšķim. Daudzi augi signalizē par indīgumu ar nepatīkamu garšu, bet velnarutkam ir maldinoši patīkama saldena garša, pētersīļiem līdzīga smarža. Rada nervu paralīzi, traucē sirds ritmu un smagākos gadījumos izraisa arī nāvi.
"Govīm pietiek ar 100 gramiem velnarutka, lai saindētos, kazām – 30 g, bet cilvēks var nomirt no viena kumosa. Suņuburkšķim līdzīgs ir arī indīgais suņstobrs. Un pat latvānis. Māciet bērnus neaizskart šos augus!" skaidro Lilija Gorodko, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza gide. Velnarutks aug ūdeņu krastmalās, mitrās applūstošās vietās, grāvjos.
Parastā īve Taxus baccata ir vienīgais indīgais Latvijas skujkoks, mūžzaļš koks vai krūms. To sauc arī par platpaegli. Visas īves daļas, izņemot īves sarkano, ogām līdzīgo sēklu sēklsedzi, ir indīgas. Sēklsedze nav indīga, lai putni varētu to pārnēsāt un veicināt augu izplatīšanos. Lai gan īves skujas ir toksiskākas, saindēšanās biežāk notiek ar sarkanajām īves "ogām". "Fantastikas žanra cienītāji droši vien atceras, ka Harija Potera sāgā lorda Voldemorta zizlis bija gatavots no īves (poison ivy). Krievijas cars Ivans Bargais esot ticis noindēts, pasniedzot viņam vīnu no svaigi grebta īves koka kausa," zina teikt Lilija. Savukārt Eiropas segliņš Euonymus europaea, gluži tāpat kā īve, ir plaši sastopams apstādījumos un parkos. Tā sēklas, kas vizuāli atgādina ogas, rudenī kļūst spilgti oranžas un vilinošas. Bērns var saindēties, apēdot pat pāris odziņu. Simptomi var parādīties vēlu – pat pēc 18 stundām. Saindēties ar segliņu var, arī apstrādājot koksni un ieelpojot skaidas. Koksne ir ļoti cieta, no tās gatavo mēbeles, drēbju pakaramos.
Speciāla ekspozīcija
Botāniskajā dārzā ir izveidota speciāla ekspozīcija – dobe ar Latvijā sastopamajiem indīgajiem augiem. Te aug četrlapu čūskoga Paris quadrifolia, kas ir viena vizuāli pievilcīgākajām ogām Latvijas florā, līdzīga mellenei. Aug mitrā, trūdvielām bagātā lapu koku mežā. Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Ļoti indīgs!
Indīgi ir pavasara ziedi maijpuķītes jeb kreimenes Convallaria majalis, un indīgs ir arī ūdens, kurā maijpuķītes stāvējušas. Ja bērnam gadās izdzert šādu ūdeni, iespējama saindēšanās.
Cilvēka veselībai kaitīgs ir arī bebrukārkliņš Solanum dulcamara. Tas zied no maija līdz septembrim. Auglis – sulīga, sarkana, olveidīga oga. Bieži aug krūmājos upju, ezeru un dīķu krastos, purvainos mežos, grāvmalās. Parasti ar šo augu saindējas bērni, apēdot tā ogas.
Plankumainais suņstobrs Conium maculatum izskatās līdzīgs suņburkšķim, taču uz stumbra redzami sarkanīgi plankumi, un augs ir ļoti indīgs! Tas smird pēc peļu urīna, īpaši karstā laikā. Leģenda vēsta, ka plankumainais suņstobrs ir augs, ar kuru noindējās Sokrats pēc tam, kad viņam piesprieda nāvessodu. Cilvēkam toksiskas ir visas auga daļas. Aug apdzīvotās vietās, ceļmalās, nezālienēs, Latvijā nav ļoti plaši izplatīts. Labāk nevienu no suņuburkšķiem līdzīgiem augiem neplūkt un mutē nebāzt!
Parastā zalktene Daphne mezereum (mēdz saukt arī par meža ceriņu) arī pieskaitāma pie indīgākajiem Latvijas augiem. Augs zied aprīlī ar rozā ziediņiem, rudenī veidojas sarkani augļi, kas vizuāli atgādina ogas.
Kā vienu no indīgajiem augiem, kas nu jau ieviesies Latvijas savvaļā, var minēt Sosnovska latvāni Heracleum sosnowskyi. Latvāņu sula rada nopietnus apdegumus uz ādas. Īpaši uzmanīgiem jābūt bērniem, kas tos var sajaukt ar lieliem suņuburkšķiem!
Parastā velnābola Datura stramonium auglis ir līdzīgs kastanim. Ļoti indīgs, par to liecina arī nosaukums!
Daži ārstē, bet var arī nogalināt
Nepatīkama var būt saskarsme arī ar parasto kumeļpēdu Asarum europaeum. Īpatnējās piparu smaržas dēļ to mēdz saukt arī par cūku pipariem, meža pipariem. Zaļās lapas pārziemo zem sniega, ir lielas, ieapaļas, ar nierveidīgu pamatu. Sarkanbrūnos ziedus grūti pamanīt, jo uz īsā kāta nolīkuši zem lapām pie pašas zemes. Zied aprīlī un maijā. Ļoti indīgs augs. Izraisa dedzināšanu mutē, vēdergraizes, vemšanu, caureju, smagākos gadījumos var iestāties nāve. Vēsturiski izmantots alkoholisma ārstēšanai – kopā ar alkoholu tam ir toksiska iedarbība, kas izraisa vemšanu un ilgstošu sliktu dūšu, taču mūsdienās šo metodi bīstamības dēļ vairs nepiekopj.
Arī parastais biškrēsliņš Tanacetum vulgare ir indīgs augs, kuru izmanto arī ārstniecībā pret zarnu parazītiem. Viss atkarīgs no devas!
Nedrīkst nepieminēt melno driģeni Hyoscyamus niger. Aug ceļmalās, sētmalās, nezālienēs, atrodama samērā bieži. Liela auguma lakstaugs ar platām lapām. Ziedi lieli un dekoratīvi – piltuvveidīgi, netīri dzeltenbalti ar violetu tīklojumu. Auglis ir pogaļa ar daudzām sēklām, kas atgādina magoņu sēklas. Visas auga daļas ir ļoti indīgas. Pirmās saindēšanās pazīmes parādās pēc pusstundas, stundas. Cilvēks kļūst ļoti uzbudināts, skraida, kliedz, smejas. Ne velti ir teiciens par pārāk aktīviem cilvēkiem: "Kā driģenes saēdies!" Smagākos saindēšanās gadījumos iestājas nāve.
Ārkārtīgi indīga ir arī zilā kurpīte Aconitum napellus. Nāvējoši var būt pat pāris gramu tās saknes. Satur alkaloīdus (kardiotoksīnus un neirotoksīnus), kas iedarbojas uz sirdi un nervu sistēmu. Saindējoties vispirms rodas uzbudinājums, dedzinoša sajūta mutē, siekalošanās, slikta dūša, zūd pirkstu jutība, sākas galvas reiboņi, pievienojas smakšanas sajūta un sirdsdarbības traucējumi.
Vēl jāpiemin beladonna jeb melnā vilkoga Atropa belladonna. Beladonna ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas ir indīgas. Visaugstāko toksīnu koncentrāciju satur auga saknes un lapas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas. Tās atšķirībā no citām indīgajām ogām par savu bīstamību nesignalizē ar nepatīkamu garšu. Beladonnas ogas ir patīkami saldenas. Bērniem letāla var izrādīties jau divu ogu apēšana, bet pieaugušajiem ap desmit. Atropīns un skopolamīns, ko satur beladonnas ogas, izraisa muskuļu, arī sirds, paralīzi. Latvijā beladonna ir kultivēta suga, kas savvaļā sastopama dārzu tuvumā.
Indīgi ir vēl daudzi citi augi, kuru iedarbība gan nav tik postoša, drīzāk nepatīkamas sajūtas izraisoša.
Daina