Nātru zupa, nezāļu pesto un ozolzīļu kafija vairs netiek uzskatīta par dīvainību. Arī parastās virzas, lielās nātres, balandu, podagras gārsas un šaurlapu ugunspuķes izmantošana pārtikā vairs nerada izbrīnu. Tāpat balandu zupa, pieneņu sakņu kafija, pieneņu medus, virzu, rasaskrēsliņu, gaiļbiksīšu, liepu lapu salāti, gārsu un citu savvaļas augu pesto ir īpašs cienasts, kurš liecina par cienātāja izdomu, ieguldīto darbu un arī zaļo dzīvesveidu.
Maijs, jūnijs ir labākais laiks, lai savvaļas augus – sulīgus, jaunus un svaigus – nobaudītu.
Daudzos dārzos vietu atradusi Latvijā savvaļā augošā, aizsargājamā augu suga – laksis (Allium ursinum), kura sēklas var iegādāties sēklu veikalos.
Baltās panātres (Lamiun album) dzinumus un lapas pirms auga ziedēšanas izmanto zaļajos salātos vai lieto kā spinātus. Jaunās lapas un dzinumus noskalo, pievieno sviesta pikuci, piešauj sāli, piparus, nelielu daudzumu sasmalcināta sīpola un sautē apmēram 10 minūtes. Var apslacīt ar citrona sulu vai pārkaisīt ar sasmalcinātiem riekstiem. Kopā ar pļavas skābenēm (Rumex acetosa) baltās panātres dzinumus un lapas pievieno omletei.
Maura retēja (Potentilla anserina) lapas un saknes izmanto zupās. Savukārt maura retēja un lielās ceļtekas (Plantago major) jaunās lapas var pievienot zaļumu salātiem. Minētie augi atrodami lauku māju tuvumā.
Parastās māllēpes (Tussilago farfara) ziedus un lapas ierasti izmanto klepus tējās. Ne velti senāk un arī mūsdienās parastās māllēpes lapas iekļauj augu tabaku sastāvā. Jūnijā un jūlijā jaunās lapas var bagātināt salātus, bet vārītas tās izmanto līdzīgi kā spinātus.
Māllēpes lapas var izmantot tīteņu gatavošanai tāpat kā kāpostu vai vīnogulāju lapas. Rūgtuma mazināšanai lapas blanšē vai pusstundu patur aukstā sālsūdenī, pēc tam notecina. Pildījumu liek uz lapas apakšpuses, aizloka, pārsien ar diegu vai sasprauž ar koka iesmiņiem. Lapas var arī marinēt. Ēdamas ir arī saknes. Parastā māllēpe aug tīrumos, pļavās, ceļmalās.
Māllēpju izmantošanu vīna un alus darīšanā mūsdienās uzskata par ekskluzīvu. Savukārt ar ziediem dekorē ēdienu.
Parastā pelašķa (Achillea millefolium) svaigās vai žāvētās lapas ir laba piedeva gaļas un zivju ēdieniem, biezzupām, pastai, kā arī salātiem. Īpaši tiem, kuru sastāvā ir bietes vai mērcē izmantota eļļa. Ja nepatīk rūgtā garša, lapas var vienu minūti blanšēt vai vārīt un pēc tam pasautēt sviestā.
Izžāvētus un samaltus parastā pelašķa ziedus pievieno zupām un pamatēdieniem dažas minūtes pirms gatavības. Ar pelašķi aromatizē uzlējumus, liķierus un alu. Lapu novārījumu un sīrupu izmanto konditorejā.
Pelašķis ir viena no iecienītākajām zāļu tējām ar plašu darbības spektru. Sastopams tīrumos un pļavās. To var atrast arī ceļmalās, nezālienēs, kuras gan nebūs labākās vietas drogu ievākšanai.