"Latvijas Universitātes Botāniskā dārza brīvdabas kolekcijā ir dažādu veidu magnolijas, kas katru pavasari zied gaišās, krāšņās ziedu kupenās, priecējot Botāniskā dārza viesus. Parasti magnolijas ziedēt sāk jau aprīļa trešajā dekādē, taču šogad, protestējot pret salīdzinoši vēso pavasari, pirmos ziedus tās vērušas tikai maija sākumā. Šobrīd visā krāšņumā zied Lēbnera magnolija Magnolia x loebneri. Paredzams, ka gaisam iesilstot, pavisam drīz pumpurus atvērs arī Ziemeļu magnolija Magnolia kobus var. borealis, kam sekos arī citas magnolijas," stāsta Engere.
Magnoliju izteiksmīgo balto un maigi rozā ziedu vienkāršā uzbūve vēsta par šo augu seno izcelsmi. To dabiskais izplatības reģions ir Dienvidāzija un Amerika, galvenokārt tropi un subtropi. Eiropā magnolijas sastopamas dienvidu un rietumu daļā, kur ir maigs klimats. Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur iespējams audzēt atsevišķas izturīgākās magnolijas. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ir lielākā magnoliju kolekcija Latvijā – brīvdabas ekspozīcijā ir 17 dažādas sugas un šķirnes. Ziedošo koku vecums sasniedz gandrīz 60 gadu vecumu.
Paralēli magnoliju ziedēšanai, LU Botāniskā dārza Acāliju mājā vēl iespējams noķert pēdējo vēlu plaukstošo acāliju ziedēšanu. Tropu tauriņu mājā līdz svētdienai, 7. maijam, norisinās Zilo morfīdu trakums, piedāvājot iegrimt sapņainā tauriņu pasaulē un aplūkot vienuviet netipiski lielu skaitu zilo morfīdu. Savukārt kaktusu un citu sukulentu savdabīgo krāšņumu iepazīt var, apmeklējot LU Botāniskā dārza Palmu māju, kur līdz svētdienai apskatāma izstāde Kaktusi un citi sukulenti.