Varam dzīvot zaļāk
Lielo dārzniecību ļaudis šaubās par alternatīvo augu aizsargu efektivitāti, priekšroku bez šaubīšanās dodot ķīmiskajiem preparātiem. Taču alternatīvie līdzekļi ir atzīti par gana efektīviem, un Valsts augu aizsardzības dienests tos iekļāvis kā īpaši rekomendējamus dārzkopjiem iesācējiem, jo, kā zināms, specifiskie ķīmiskie līdzekļi pieejami vien profesionāļiem. Kaimiņvalstīs tā vēl nav, un arī daudzās citās ES valstīs ne. Tad varam dzīvot zaļāk vai nevaram? Varam. Agronome un augu aizsardzības eksperte no Viļāniem Anita Trūpa piekrīt, ka dabiskie preparāti nav tik efektīvi kā ķīmiskie, tomēr, ja dārzkopis negrib piesārņot augus un dārzu ar ķīmiju, tad šie preparāti ir lietderīgi. Tikai zinātnisku apstiprinājumu tam pamaz. Bet šur tur arī Latvijā tie ir izmēģināti. Kādi secinājumi?
Pirmkārt, lielsaimniecībās lietot vien tos nav vērts. Ir ļoti svarīgi augus pareizi kopt. Tie ir jāsēj, jāstāda tā, lai būtu laba aerācija – lakstiem piekļūtu vējš. Vēlams veikt augsnes analīzes, lai zinātu, cik tā auglīga, cik daudz kādu vielu tajā ir. Nav labi ne par daudz, ne par maz.
Tie jālieto ne par ātru, ne par vēlu. Profilaktiski augus jāsāk smidzināt laikus, tikko rodas aizdomas par slimības, piemēram, miltrasas, tuvošanos. Kad dzinumi jau sāk nokalst un pārklājas ar miltrasu, jau ir par vēlu.
Dabas preparāts jāgatavo un augi jāsmidzina vairākas reizes veģetācijas periodā. Preparātus var meklēt aptiekās, un tad augiem dod tik lielu devu, tādas koncentrācijas šķīdumu, kā teikts norādījumos lietošanai cilvēkiem. Ar dabas preparātiem neapstrādā augus karstā saulē. Ja ir šaubas, cik iedarbīgs kurš preparāts būs, to var izmēģināt uz viena auga. Ja pēc dažām dienām viss ir kārtībā, var ķerties arī pie pārējo apstrādes.
Kas der cilvēkiem, der arī augiem
Paralēli "zaļajiem" augu aizsargiem ieteicams lietot arī dabiskos augsnes dzīves vides uzlabotājus, piemēram, gatavot nātru vircu. To dara gan Anita, gan "zaļi" saimniekojošā un pieredzējusī dārzkope Ogrē Ilze Žola. Bet, runājot par aizsardzību, itin veiksmīgi gan sēnīšu slimības, gan kaitēkļus atvaira ķiploki – jāiestāda daži pamīšus ar citiem dārza augiem. Anita ir lietojusi kosas, etiķi, un nav bažu par kārklu mizām, jo tās satur vielu, ko lieto arī cilvēku medicīnā. Lietojot fruktozi, saharozi, jāatceras, ka saldais preparāts var aizlipināt auga šūnas, neļaujot elpot. Tāpēc augi drīz jānomazgā, jānoskalo.
Pret laputīm var palīdzēt miglošana ar sūkalām, vājpienu, saka Žola.
Kliņģerītes, kumelītes, dilles, lavandas un samtenes dārzeņu dobēs atvaira kaitēkļus, bet kreses ne tikai palīdz tomātiem nogatavoties, bet arī aizdzen laputis tāpat kā baziliks vai timiāns. Arī pienenes kaitniekiem nepatīk. Un dārzkopjiem tāpat...