Indulis Uškāns, mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA Imelh
Vērtē Jānis Bērziņš, uzņēmuma Stenders īpašnieks un vadītājs
Pirmais pluss jau par to vien, ka Indulis ir ražotājs un savu produktu radīs, izmantojot arī senus kokmateriālus. Tas piešķir produktam augstu pievienoto vērtību un īpašu auru. Ideja ļoti laba, bet grūti spriest par izpildījumu, jo vēl nav redzēts neviens gala produkts. Indulim pašreiz jāsaprot, kam viņš ražos, kāda būs mērķauditorija un cik šis produkts maksās. Pēc tam jāveido arī attiecīgs dizains un produktu piedāvājums, lai tas uzrunātu paredzamo mērķauditoriju. Uzskatu, ka tas arī būs lielākais izaicinājums – radīt pievilcīgu dizainu. Galdniecības Latvijā ir ļoti spēcīgas, bet, ja Indulim izdosies savākt spēcīgu radošo un izpildītāju komandu, varētu būt izcils gala produkts.
Vērtē Mikus Losāns, LU EVF Biznesa inkubatora vadītājs
Indulis ir izvēlējies interesantu uzņēmējdarbības nišu – mēbeļu izgatavošanu no veciem un seniem kokmateriāliem. Šādu ideju un uzņēmējus jau pāris esmu saticis, bet iepriekš tas bija dažu specifisku pasūtījumu līmenī, kamēr Indulis ir fokusējies tieši šajā virzienā kā uz pamatbiznesu. Manuprāt, viena no vērtīgākajām šāda veida mēbeļu sastāvdaļām ir to «stāsts» jeb tas, no kurienes materiāli ir nākuši. Tas piešķir galdam attieksmi un papildu vērtību. Es gribētu ieteikt, ka Indulis šim stāstam piešķir fundamentālu nozīmi un pamēģina to tirgū – kā cilvēki reaģē uz to, vai pērk. Respektīvi: nevis pārdot dekoratīvu brusu, kura izveidota no kādas nojauktas ēkas, bet gan pārdot dekoratīvu brusu, kura, piemēram, reinkarnējusies no nojauktas ēkas virtuves sienas dēļiem Piebalgā, kur tā stāvējusi kopš 1920.gada...
Vērtē Ģirts Ozoliņš, mārketinga komunikāciju aģentūras IDEA vadītājs
Indulis patiesi aizrautīgi darbojas jomā, kas viņam pašam ļoti patīk, un viņš ir atradis interesantu tehnoloģiju, kas padara piedāvājumu interesantu. Pagaidām uzņēmums ir tehnoloģijas attīstības posmā, taču, runājot par nākamajiem soļiem, es ieteiktu padomāt par zīmola izveidi (SIA nosaukums nav īsti piemērots brendingam ne Latvijā, ne ārzemēs), bet galvenais – sākt domāt par produktu stratēģiju, lai uzņēmums var fokusēties un tādējādi plānot resursus: vai tie būs unikāli pasūtījuma projekti vai tomēr mazās tirāžās ražoti standartizēti produkti. Šīs izvēles būtiski ietekmēs uzņēmuma tālāko resursu, investīciju un uzņēmuma struktūras plānošanu un pārdošanas stratēģiju. Manuprāt, sērijveida ražošana ļautu Indulim pašam mazāk iesaistīties tieši ražošanas procesos, bet vairāk nodoties jaunu produktu izstrādei un uzņēmuma attīstībai. Bet negribu mācīt dzīvot.