Taču, lai baudītu karnevālu atmosfēru, nebūt nav jādodas uz kādu tālu zemi. Ziemas beigām tuvojoties, daudzviet notiek pārģērbšanās un masku dzīres. Kad esam kārtīgi nosvinējuši Meteņdienu, kas tiek atzīmēta februāra pirmajā pusē, svētku sezonu varam noslēgt, iepazīstot cittautu tradīcijas. Februāra beigās daudzviet tiek svinēta Masļeņica.
Kad biju maza, diezgan daudz laika pavadīju kopā ar krievu bērniem, kas stāstīja par savām tradīcijām un svētkiem. Dzirdēju par Masļeņicu, šķita, ka tas ir kaut kas jautrs, tikai neizpratu to nozīmi. Tad kādā krievu filmā redzēju kadrus, kur tantes, onkuļi un bērni, saģērbušies jautrās drēbēs, nacionālos kostīmos, priecājas un svin dzīvi. Izrādās, ka šie svētki jau izsenis ir nozīmīga slāvu kultūras sastāvdaļa, par kuru mums, latviešiem, ir samērā maz ziņu. Mini Diena iztaujā ģimeņu folkloras kopas Berendejka vadītāju Olgu Dergunovu un dalībnieci Mariannu Jodi un noskaidro, kas ir Masļeņica un kur to var atzīmēt kā nākas.
Masļeņicu svin nedēļu pirms Lieldienu gavēņa, un šogad tas ir no 20. līdz 26. februārim. «Cilvēki mielojas, dzied, senāk arī rīkoja dūru cīņas un visādi citādi nolaida tvaiku, lai pēcāk varētu septiņas nedēļas gavēnī sēdēt mierīgi un lūgt dievu, un koncentrēties uz garīgo. Arī visnabadzīgākajiem vajadzēja svinēt Masļeņicu un darīt to iespējami lepni, tādai vajadzībai pat aizņemoties naudu vai pārdodot kādu no mājlopiem,» stāsta Olga Dergunova. Tie ir otri krāšņākie svētki aiz Ziemassvētkiem, kurā tiek iesaistīta visa ģimene, pieaugušie kļūst bērnišķīgāki, bet bērni aicināti uz jautrām izdarībām.