„Latvijas Radio vienmēr atbalsta sabiedrībai nozīmīgu pasākumu norisi Doma laukumā, un šogad esam īpaši priecīgi, ka „Staro Rīga” pēc četru gadu pauzes atgriežas pilsētā un pateicoties radošajai komandai Kārļa Anitena vadībā, festivāla laikā izgaismosies arī Radiomājas fasāde. Tas ir brīnišķīgs veids, kā pagodināt Latviju valsts dzimšanas dienā un uzsākt ceļu uz Latvijas Radio simtgadi, ko svinēsim visa nākamā gada garumā,” stāsta Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Festivāla „Staro Rīga” objekts „Zelta zirgs” Doma laukumā veidots kā koncentrēts gaismu un skaņu uzvedums septiņu minūšu garumā. Uzveduma centrālo asi veido Antiņa izaugsmes stāsts un īstā zelta zirga meklējumi maldu un savtīguma pārņemtajā dezinformācijas greizo labirintu pasaulē. Gaismas uzvedumu specifika ļauj skatītājam notiekošo nevis vērot no malas, bet nonākt blakus stāsta varoņiem un kopā ar viņiem risināt sižeta notikumus.
„2025. gadā Rainim svinēsim 160 gadu jubileju, bet šogad aprit 115 gadi, kopš Rainis uzrakstīja lugu „Zelta zirgs”, kas kļuvusi par vienu no mūsu nācijas simboliem, pierādot katra indivīda rīcības nozīmīgumu ceļā uz kopēju izaugsmi un attīstību. Šis Raiņa lugā risinātais aspekts šobrīd sabiedrībā ir ārkārtīgi svarīgs, jo pēdējo gadu notikumi pierādījuši, ka ikviena cilvēka rīcība ietekmē rezultātu – gan labā, gan sliktā virzienā. Nākamgad aprit 100 gadu, kopš rada un raida Latvijas Radio. Ja paveramies uz Latvijas Radio no filozofiska skatpunkta, par sabiedrisko mediju varam diskutēt kā par mūsdienu zelta zirgu – instrumentu kopējās izaugsmes sasniegšanai dezinformācijas laikmetā,” stāsta uzveduma režisors un mākslinieciskā koncepta autors Kārlis Anitens, kurš uzvedumu veidojis kopā ar gaismu mākslinieku Oskaru Timbaru, video un lāzeru tehnoloģiju speciālistu Arti Vilku, projekta realizācijas vadītāju Mārci Gulbi, aktieri Gundaru Grasbergu un Latvijas Radio komandu.
Režisors Kārlis Anitens jau vairākus gadus specializējas gaismu un skaņu uzvedumu iestudēšanā. Līdz šim sadarbībā ar vadošajiem Latvijas gaismu māksliniekiem un tehniskajām kompānijām tapuši tādi vērienīgi multimediāli darbi kā „Teiksma par gaismas bruņinieku” Smiltenē 2020. gadā, „Lai šoziem pavasaris tuvu” Rundāles pilī un Mežotnes baznīcā 2022. gadā, „Lāčplēsis” Likteņdārzā 2023. gadā un citi.
Par Latvijas Radio
Latvijas Radio kanālu grupa ar 34,77% radio klausīšanās laika daļu ir tirgus līderis Latvijā, liecina Kantar TNS jaunākie auditorijas dati par periodu no 2023. gada decembra līdz 2024. gada maijam. Latvijas Radio programmas klausās vairāk nekā 706,66 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šobrīd Latvijas Radio ir lielākais programmu producents Latvijā. Radio veido piecas programmas: Latvijas Radio 1 (trešais klausītākais kanāls Latvijā), Latvijas Radio 2 (visklausītākā radio stacija Latvijā), Latvijas Radio 3 – Klasika (vienīgais klasiskās mūzikas kanāls Latvijā), Latvijas Radio 4 – Doma laukums (kanāls mazākumtautību valodās), jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5. Latvijas Radio podkāstu straumēšanas vietnēs piedāvā vairāk nekā 185 dažādus raidījumus, kas pielāgoti raidierakstu formātam. Tāpat pieejami vairāki oriģinālpodkāsti, kas primāri veidoti digitālajai audio videi. Ik mēnesi Latvijas Radio paplašina piedāvātā satura apjomu podkāstu straumēšanas vietnēs. Latvijas Radio saturu iespējams klausīties arī Latvijas Radio mobilajās lietotnēs.