Tropu kokteiļu renesanse
Agrāk bāros pasūtīja sausus un stipri alkoholiskus dzērienus.
Tikai kopš bāru renesanses pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tropiskie kokteiļi ierindojušies dzērienu kartes augšgalā.
Tie ir savu priekšteču tiešs pretstats – saldi un augļaini. Tropu augļi piedāvā dažādas garšu variācijas. Tos var kombinēt ar lielāko daļu liķieru un citām sastāvdaļām, pat ar saldo krējumu (Piña Colada).
Gandrīz visi tie lieliski piemēroti, lai padarītu maigāku stiprā alkohola garšu.
Visbeidzot – tie labi sader ar temperamentīgajiem tropu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem rumu, kašašu, tekilu. Tropiskajiem kokteiļiem piemīt spēcīga garša, taču tie reti kad garšo pēc alkohola. Visticamāk, tieši šī ir šo kokteiļu panākumu atslēga.
Tiem, kuri ne tikai nevēlas alkoholu savā kokteilī sagaršot, bet atsakās no alkohola vispār, vienmēr ir iespēja pasūtīt bezalkoholisko tropu kokteili (mocktail).
Daikiri – viens no iecienītākajiem
Viens no iecienītākajiem tropu kokteiļiem ir daikiri, kuru it kā esot izgudrojis amerikāņu inženieris Dženings Kokss. Leģenda stāsta, ka neilgi pirms kādas pieņemšanas viņa darbavietā Daikiri dzelzs raktuvēs netālu no Santjago de Kubas esot izbeidzies džins. Lai izietu no neveiklās situācijas, inženieris izveidojis gaišā ruma un laima sulas maisījumu.
Daikiri ir arī turienes pludmaļu nosaukums. Iespējams arī, ka Viljams Čanlers, ASV kongresmenis, kurš 1902. gadā iegādājās Santjago dzelzs raktuves, tajā gadā ar daikiri iepazīstināja Ņujorkas klubu publiku.
Pasaulslavens, jo dzēra Hemingvejs
Taču pasaules slavu daikiri ieguva, pateicoties rakstniekam Ernestam Hemingvejam, kurš šo kokteili esot patērējis neiedomājamos daudzumos un visdažādākajās variācijās. Dažas no tām joprojām sastopamas bāru dzērienu kartēs. Piemēram, Daiquiri Floridita, Hemingway Special jeb Papa Daiquiri – ar dubultporciju ruma alkohola rūdītiem mačo.
Sākotnēji dzēriens tika pasniegts augstā glāzē, kas pildīta ar sadauzītu ledu. Ledum pa virsu uzbēra tējkaroti cukura, pāri cukuram izspieda viena vai divu laimu sulu. Visbeidzot dzērienam pievienoja gaišo rumu.
Vēlāk daikiri tika sajaukti šeikerī ar tām pašām sastāvdaļām, bet ar sasmalcinātu ledu. Pēc pamatīgas sakratīšanas to lēja atdzesētā glāzē. Mūsdienās klasisku daikiri veido trīs pamatsastāvdaļas – gaišais rums, citronu vai laima sula un cukurs vai kāds cits saldinātājs.
Kā kļuva par amerikāni
Līdz pat 1909. gadam dzēriena popularitāte saglabājās lokālā vidē, bet tad kontradmirālis ASV flotes medicīnas virsnieks Lūcijs V. Džonsons, izmēģinājis šo dzērienu pats, iepazīstināja ar to Armijas un jūras spēku klubu Vašingtonā. Dažu gadu desmitu laikā daikiri dzērāju skaits pieauga milzīgā skaitā. Šis Karību reģiona kokteilis kļuva par īstu amerikāni.
Nāca modē Latīņamerika
ASV prezidenta Franklina Rūzvelta politika, kas atvēra tirdzniecības un ceļojumu attiecības ar Latīņameriku, Kubu un Karību jūras valstīm, štatos palīdzēja Latīņamerikai nākt modē. Līdz ar to modīgi kļuva arī uz ruma bāzes gatavotie dzērieni, kas kādreiz tika uzskatīti tikai par jūrnieku izvēli. Kokteilis piedzīvoja milzīgu popularitāti ASV.
Daikiri par savu iecienītāko aperitīvu dēvēja Džons F. Kenedijs, Marlēna Dītriha to pieprasīja Eiropas turnejās, bet Fredo Korleone to pasūtīja filmā Krusttēvs.