Latgales reģiona policijas pārvaldes pārstāve Anastasija Laizāne portālam skaidroja, ka Rēzeknes slimnīca nav slēgta tipa vai kāda cita režīma iestāde, apsardzes pie ieejas neesot, tāpēc iziet ārā no slimnīcas neesot grūti. Policijas darbinieki noskaidrojuši, ka zēns 18. oktobrī redzēts Krāslavā un esot zināms, ka Jānis kopā ar vēl kādu zēnu braucis no Rēzeknes uz Krāslavu (caur Daugavpili) stopējot automašīnas.
Zēns esot mācījies Adamovas sanatorijas internātpamatskolā, kas paredzēta bērniem ar psihoneiroloģiskām saslimšanām, jo viņam bijusi socālas uzvedības novirze, un iepriekš jau esot bijuši gadījumi, kad zēns klaiņojis. Anastasija Laizāne nra.lv stāstīja: "Kopš zēna pazušanas brīža katru dienu divu nedēļu garumā tika veikti visdažādākie meklēšanas pasākumi, kuros bija iesaistīts Krāslavas policijas iecirkņa personālsastāvs. Pārmeklēta visa apkārtne - meži, lauki, purvi, utt.. Meklēšanas pasākumi veikti sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts Robežsardzes Aviācijas pārvaldi, palīgā nāca arī Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāles audzēkņi, ka arī Militārā dienesta amatpersonas. Tika ziņots masu medijiem, ievietots paziņojums ar fotogrāfiju avīzēs un interneta portālos, tika izvietoti paziņojumi ar zēna fotogrāfiju mācību iestādēs."
Adamovas sanatorijas internātpamatskolas direktors Jānis Puriņš nra.lv stāstīja, ka skolā visi esot ļoti satraukti un noraizējušies par Jāni, jo drīz jau būs divi mēneši kopš viņš nav atradies. Jānis pēc uzvedības esot bijis gauss un noslēgts zēns, lai gan esot arī piedalījies skolēnu bēgšanas mēģinājumos no internātpamatskolas. Jānim esot patikusi brīvība, nevis skolas stingrais režīms. Skolas direktors stāstīja, ka internātā ir noteikts dienas ritms un bērni visu laiku esot audzinātāju redzeslokā, jo skola atrodas tuvu šosejai. Ja bērni kādreiz atprasoties iziet ārpus skolas teritorijas, tad esot noteikums vienmēr turēties pie grupas. Zēna mājās apstākļi esot bijuši sarežģīti - daudz bērnu un maz iztikas līdzekļu. Jānis iepriekš esot bēdzis prom no skolas, lai ciemotos pie tēva vai patēva. Māte par Jāni interesi esot izrādījusi, bet bieži neesot varējusi bērnu apciemot kā attaisnojumu minot naudas trūkumu.
Jānis Puriņš stāstīja, ka Tkačenko no slimnīcas esot aizbēdzis kopā ar savu skolasbiedru Vladimiru, kurš arī esot atradies slimnīcā. Abi esot stopējuši uz Krāslavu. Direktors ziņojis par zēnu pazušanu Vladimira tēvam, kas arī piedalījies meklēšanā. Vladimira tēva bērnu meklēšana bijusi veiksmīgāka - viņš ieraudzījis zēnus, kuri savukārt, ieraugot mašīnu, sadalījušies un katrs bēdzis uz citu pusi. Vladimira tēvs esot skrējis pakaļ savam dēlam, kurš, lai arī no tēva aizmucis, vakarā esot atgriezies mājās un piektdien jau Vladimirs ar tēvu esot satikti Adamovas internātpamatskolā. Par Jāni skaidru ziņu pēcāk neesot, bet kāds esot viņu redzējis Rīgā lielveikalā zogot pārtiku.
Kā stāstīja direktors, iespējams Jānis nobijies no pārbaudes slimnīcā un tāpēc aizbēdzis, bet skaidru ziņu par zēna bēgšanas iemesliem neesot. Jānis Puriņš teica, ka skolas darbinieki turpinot Tkačenko meklēt un viņi regulāri saņemot kādas ziņas par Jāņa atrašanās vietu, kas tiekot tālāk ziņota policijai, bet diemžēl joprojām rezultātu nav.