Iesniedzējs sūdzējās Strasbūras tiesai, ka veselu gadu Daugavgrīvas cietumā ticis pakļauts fiziskām un emocionālām represijām no citu ieslodzīto puses, jo iepriekš bija sadarbojies ar tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī izcieta sodu par dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvalde un prokuratūra, pēc iesniedzēja domām, ilgstoši bija atteikušās pārvest viņu uz Matīsa cietuma speciālo vienību.
ECT asi kritizē ilgo, neefektīvo un birokrātisko procedūru, kādā atbildīgās iestādes pārbaudīja faktu par iesniedzēja iepriekšējās sadarbības faktu ar tiesībsargājošām iestādēm. ECT norādīja, ka savstarpējās koordinācijas trūkums starp iestādēm ievērojami paildzināja pārbaudes termiņus, kamēr iesniedzējs turpināja būt apdraudēts.
Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 latu apmērā ECT apmierināja daļēji, kompensācijā piešķirot 8000 eiro.
Deviņdesmitajos gados iesniedzējs bija darbojies kā policijas informators, par to saņemot samaksu. Kad par šo faktu bija uzzinājušas kriminālās aprindas, iesniedzējs pārcēlās uz dzīvi citā pilsētā. Savukārt 2005.gadā iesniedzējam tika izvirzīta apsūdzība par dzimumnoziegumiem pret mazgadīgajiem, un 2006.gadā viņam tika piespriests 13 gadu un vienu mēnesi ilgs cietumsods.