Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) gan šādu tendenci vēl neesot pamanījusi, taču norāda, ka reti ir gadījumi, kad kā cietušie šajos darījumos ir Latvijas kredītiestādes. Galvenokārt šādas shēmas tiek īstenotas caur ārvalstu bankām, aģentūrai LETA norādīja VP preses pārstāve Lita Juberte.
Kontroles dienests šo naudas atmazgāšanas shēmu, ko angļu valodā sauc par "phishing", iekšienē sauc par "makšķerēšanu". Tā kā šī naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēma ir populāra Rietumeiropā un citviet pasaulē, tad pamazām tā kļūst arvien populārāka arī Austrumeiropā. Pirmie "makšķerēšanas" gadījumi Latvijā parādījās pirms trim četriem gadiem.
2010.gadā dienests ENAP saistībā ar šiem noziegumiem nodeva 67 materiālus, bet 2011.gadā jau policijai pirmstiesas izmeklēšanas sākšanai tika nodoti 318 materiāli.
Pēc Burkāna teiktā, šogad dienests ir sagatavojis 76 materiālus. Dienests uzskata, ka situācija lēnām uzlabojas, un tos varot uzskatīt par "minimāliem rezultātiem". Vairumā šo gadījumu nauda "nākot" no Vācijas, Nīderlandes, Somijas un Kanādas bankām, bet pa vienam gadījumam bijis, ka līdzekļi ieskaitīti no ASV un Itālijas kredītiestādēm. Pārskaitītās naudas summas, ko izņem Latvijas jaunieši, nav lielas - daži tūkstoši eiro vai dolāru, atkarībā no valsts, bet pasaulē ir gadījumi, kuros naudas summas ir mērāmas pat ar sešciparu skaitli.
Juberte pastāstīja, ka kopš 2011.gada sākuma ENAP ir nonākušas 200 šādas epizodes. Pērn sākts viens kriminālprocess, bet šogad - neviens.
Kā skaidro dienests, no ārvalstu banku klientu kontiem izkrāptās naudas legalizācijas shēmās Latvijā parasti tiek iesaistīti jaunieši, kuri ir sasnieguši pilngadību, ieguvuši izglītību, bet sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ nevar atrast darbu. Shēmu organizatori par nelielu samaksu piedāvā viņiem uz sava vārda atvērt kontus Latvijas bankās, lai tiktu tālāk nosūtīta vai izņemta bankomātos ārvalstīs izkrāptā nauda.
Tāpat krāpnieki jauniešiem ieskaidro, ka viņu atvērtie konti it kā netiks izmantoti kriminālām darbībām. Visbiežākās atbildes uz jauniešu jautājumu, kādēļ krāpnieki paši neatver kontus bankā, ir, ka viņam bijusi slikta kredītvēsture, tāpēc turpmāk sadarboties ar bankām nevar, tomēr drīzumā gaidāms viņam domāts maksājums un viņam vajag izņemt skaidru naudu. Tāpat ir gadījumi, ka jaunietis vēlas braukt strādāt uz ārzemēm, un krāpnieki viņam apsola atrast darbu, ja viņš atvērs kontu naudas pārskaitīšanas vajadzībām. Par konta atvēršanu jaunietis saņem Ls 20-50, bet par naudas izņemšanu - līdz 5% no kopējās summas.
Dienests atzīst, ka uzbrukumos ārvalstu bankām hakeri nolaupa informāciju par to klientiem, kas viņiem garantē iespēju ar viltus identitāti ieiet klienta bankas kontā, piekļūt klienta naudai un veikt tās pārskaitījumus. Šādi krāpnieki parasti nezog lielas naudas summas. Parasti no viena konta uz jauniešu atvērtajiem kontiem tiek pārskaitīta nauda robežās no 1000 (710 latu) līdz 5000 (3500 latu) vai 6000 (4200 latu) eiro.
Bieži vien krāpnieki kontu īpašniekiem Latvijā pat savlaicīgi paziņo, kad uz kontu tiks skaitīta nauda, tāpēc jaunieši pastāvīgi sēž internetbankā un seko līdzi konta stāvoklim. Līdzko tiek ieskaitīta nauda, tā jaunietis ar cilvēku, kurš sarunājis konta izveidi, bieži steidz uz bankomātu, lai to paņemtu.
Dienests brīdina gan pašus jauniešus, gan viņu vecākus neatsaukties uz šādiem vilinošiem vieglas naudas pelnīšanas piedāvājumiem. Turklāt, noziegumam nonākot atklātībā, jaunietim ir gan sabojāta biogrāfija, gan sākts kriminālprocess.
Pēdējā laikā caur Latvijas banku kontiem tika pārskaitīti apmēram 250-300 000 eiro (ap 210 000 latu). Vācijā, Nīderlandē, Kanādā un dažās citās valstīs izkrāpto naudas summu apmērs ir daudz lielāks, turklāt šajās valstīs izkrāptā nauda tiek pārskaitīta ne tikai uz Latvijas, bet arī Igaunijas un daudzu citu valstu bankām, vēsta speciālisti.