Pašvaldību lielās vajadzības tika nolemts risināt ar unikālu finanšu risinājumu – virssaistības. Virssaistības, tā ir it kā valsts nauda, kuru paredzēts prasīt no Eiropas, bet no Eiropas to nedabūs. Parasti plānošanas periodā valsts rēķina, ka no Eiropas saņems konkrētu naudas summu. Rēķinot, ka kādu daļu no šīs summas neiztērēs, ir ieplānotas nelielas virssaistības. Parasti tie ir 10%. Šajā gadījumā, lai izdabātu pašvaldībām, tika pieņemtas virssaistības 25% apmērā.
Virssaistības garantē valsts. Ja netiek iztērēts viss Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums, tad uz tā rēķina virssaistības dzēšas. Ja apgūst visu Eiropas naudu, tad virssaistības kļūst par valsts budžeta problēmu. Taču lielās pilsētas līdz šim ar struktūrfondiem strādājušas teicami. Līdz ar to cerības, ka tās neiztērēs visu, ko piešķirs, esot mazas.
"Mēs esam paredzējuši 53 miljonu dotāciju lielajām pilsētām,"
Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis Edvards Kušners.
Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē nepiedalījās, jo bija Valūtas fonda sanāksmē Peru. Ministriju pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks fondu jautājumos Armands Eberhards. Viņš sūdzējās, ka ar naudas piešķiršnas projektu iepazīstināts tikai stundu pirms sēdes. Un no saņemtā materiāla ierēdnis īsti nesaprotot, ko lielpilsētas ar naudu darīs. Iebildumi acīmredzami aizkaitināja premjerministri Laimdotu Straujumu (Vienotība) un pašvaldību ministru.
"Es īstenībā esmu neapmierināta kā mēs ņemamies ar matu skaldīšanu par fondiem. Ministrijas nevar sakārtot visu, lai varētu atnākt uz Ministru kabinetu, lai fondu izmantošanu varētu sākt," sacīja premjere.
"Mēs ņemamies jau ļoti ilgu laiku, es domāju, ka jautājumi, ko Eberharda kungs ir uzdevis, mēs esam par tiem diskutējuši dažādās darba grupās. Šeit nav tik daudz jautājums par VARAM, bet par citām ministrijām. Bet es domāju, ka patreiz nolemtais ir labākais risinājums. Tādēļ mēs varētu iet uz priekšu, ja mēs patiešām gribam, lai nākamā gada sākumā lielās pilsētas varētu šos resursus apgūt," sacīja Vides aizsardzības un regionals attīstības ministrs Kaspars Gerhards (ZZS).
Valdība vienbalsīgi atbalstīja lielo pilsētu prasību, lielajām pilsētām nākamos 5 gadus garantējot 260 miljonu tēriņus.
Lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Rēzekni pārvalda mēri no valdības partijām. Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā pie varas ir ZZS. Daugavpilī, Jēkabpilī un Valmierā Vienotību atbalstošas partijas. Kāds valdošās koalīcijas poliķis, kas nevēlējās minēt savu vārdu, Nekā personīga atklāja, ka neizpildīt lielo pilsētu mēru prasības nebūtu bijis iespējams, jo ZZS draudējusi tādā gadījumā boikotēt budžetu.
ZZS SAeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis tam piekrita:"Zināmā mērā jā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam pašvaldībās un reģionos sakņota partija un es no tā nekaunos un Pašvaldību savienības un pašvaldību viedoklis man ir bijis zināmā mērā saistošs."
Latvijas Bankas pārstāvis uzskata, ka valdība sāk uzvesties kā Aigara Kalvīša laikos, kad lielāko interešu lobisti budžetu izplēta pēc savām vajadzībām, neraugoties uz to, vai valsts tēriņus var vai nevar atļauties.
"Valdības lēmums nozīmē, ka, izmantojot zināmas manupulācijas, ir piešķirti 53 miljoni lielo pilsētu vajadzībām un šai naudai nav segums ne no valsts budžetu ieņēmumu puses, ne arī no struktūrfondiem," norādījis Kušners.
Kušners arī uzskata, ka, izvēloties virssaistības kā finašu avotu, valdība paver pandoras lādi. Tagad katrs, kam nav slinkums, prasīs Eiropas naudu uzzīmēt virtuāli lielākā apjomā, nekā tā ir. Mazie attīstības centri jau arī sniedz projektu par 21 miljonu palielināt tiem iezīmēto 100 miljonu Eiropas naudu.
Pašvaldību noteikumus, kā tērēt Eiropas naudu, sola valdībā iesniegt novembrī.