"Bojājumi bija dažādi – citur tika daļēji izskalota ceļa klātne, citur, piemēram, Neretā, bija izskalots tilta konuss un iebruka autoceļa asfalta segums. Tomēr lielākajā daļā gadījumu bojājumus mums izdevās novērst vidēji dienas laikā, maksimāli ātri atjaunojot slēgto vai daļēji ierobežoto satiksmi šajos posmos," skaidro Ivbulis. Lietavām mitējoties, LAU darbinieki varēs jau veikt nopietnākus labojumus bojātajiem autoceļu posmiem, tad arī kļūs pilnībā skaidras precīzas visu bojājumu novēršanas izmaksas.
Izdarīts viss iespējamais
Ivbulis akcentē, ka piedzīvotie ūdens postījumi un to steidzama novēršana nav būtiski ietekmējuši autoceļu uzturēšanas ikdienas procesu vasaras periodā. "Ir apstiprināti ikmēneša darbu plāni, pie kuriem parasti arī pieturamies, taču nekad nav iespējams precīzi izplānot, ko un cik daudz būs nepieciešams veikt, jo reālā dzīve nereti ievieš savas korekcijas," stāsta Ivbulis, skaidrojot, ka šovasar galvenie ceļu uzturēšanas darbi bijuši saistīti ar grants ceļu planēšanu un sakārtošanu, grāvju sakopšanu. Tāpat šovasar atbilstoši noslēgtajiem līgumiem strādāts arī uz pašvaldībām piederošajiem autoceļiem un uzturēti VAS Latvijas valsts meži piederošie mežu ceļi.
"Arī mūsu apsaimniekotajā teritorijā šovasar turpinājās dubultās virsmas uzklāšana grants ceļiem, uzlabojot ne tikai ceļu, bet arī ap šiem ceļiem dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitāti, jo šie ceļu posmi vairs neput, kas nenoliedzami ir liels ieguvums pie ceļa dzīvojošajiem," norāda Ivbulis. Šogad uz Jēkabpils ceļu rajona pārraudzībā esošajiem valsts autoceļiem Jēkabpils, Krustpils un Pļaviņu novados uzklāts melnais segums jeb dubultā virsma kopumā 17,63 kilometru kopgarumā, no tiem gandrīz 12 kilometru garumā šos darbus paveica Jēkabpils ceļu rajona darbinieki. LAU pārstāvis skaidro, ka šādi grants ceļu iespējams apstrādāt vietās, kur nav ļoti intensīva satiksme, sevišķi kravas transporta vai smagsvara tehnikas satiksme.
Ivbulis stāsta, ka pieejamā finansējuma robežās ceļu uzturētāji paveic visus darbus, ko iespējams izdarīt, lai autoceļi būtu labā braukšanas stāvoklī. "Laikapstākļi šogad pavasarī un arī vasarā mūspusē bija tādi paši kā citur Latvijā, tādēļ arī grants ceļu stāvoklis ne vienmēr bija labs, par ko saņēmām sūdzības no autovadītājiem. Tomēr vasarā, vismaz manā skatījumā, ceļi bija normāli braucami. Vietējo ceļu uzturēšanā vienmēr uzklausām un ņemam vērā arī vietējo pašvaldību viedokli par to, kuri ceļi būtu prioritāri jāsakopj. Šajā ziņā mums ar pašvaldībām jau gadiem ir izveidojusies ļoti laba sadarbība," stāsta LAU pārstāvis.
Ziemai gatavi
Lūgts novērtēt sava ceļu rajona gatavību gaidāmajai ziemai, Ivbulis pauž, ka kopumā sezonai ceļu rajons ir sagatavojies. "Agrāk mēdza būt situācijas, kad aizkavējas sāls piegāde ceļu kaisīšanas vajadzībām. Šogad ar to problēmu nav, jo visi nepieciešamie līgumi ir laikus noslēgti un pašreizējās prognozes liecina, ka, vēlākais, līdz 15. oktobrim nepieciešamais sāls daudzums būs sagādāts visās noliktavās. Aizkraukles nodaļā mums bija palikusi rezerve no iepriekšējās sezonas 300 tonnu apjomā, bet nesen piegādātājs atveda vēl nepieciešamo daudzumu – 1300 tonnu. Tas nozīmē, ka līdz ar pirmo apledojumu mūsu cilvēki ir gatavi braukt un kaisīt autoceļus," stāsta LAU pārstāvis, piebilstot, ka arī visas ceļu rajona rīcībā esošās tehnikas vienības tiek regulāri pārbaudītas un uzturētas darba kārtībā. "Jebkurā brīdī esam gatavi uzmontēt automašīnām kaisīšanas iekārtu un sniega šķūrēšanas lāpstas un doties ceļā," raksturo Ivbulis, vienlaikus uzteicot arī savā pakļautībā esošo darbinieku atbildīgo attieksmi pret darbu, kas bijis sevišķi jūtams laikā, kad tika laboti plūdos bojātie autoceļi.
Jābeidz diskusijas, jāsāk darīt
"Daudzkārt esam pārliecinājušies, ka ceļu uzturētāji savu darbu pieejamo resursu robežās dara pietiekami labi, un saprotam, ka ceļi jau ir savu laiku nokalpojuši un ir grūti labā stāvoklī uzturēt ceļu, ja no tā faktiski nekas vairs nav saglabājies," pauž Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs Aivars Vanags. Pēc viņa teiktā, ir daudz grants seguma autoceļu, kuri gadu gaitā ir tikai greiderēti un līdzināti, taču nav atjaunoti nepieciešamajā termiņā vai apjomā, bet atsevišķiem autoceļiem vispār nav veikti nekādi uzlabojumi.
Vanags stāsta, ka pašvaldības teritorijā ir vairāki autoceļi, kas īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas bijuši sagatavoti asfaltēšanai, taču tālāk nekādi darbi līdz pat šim laikam nav notikuši. "Pa šiem gadiem šie ceļi ir būtiski zaudējuši savu kvalitāti, tomēr, iespējams, valdībai vajadzētu meklēt risinājumu, kā tos sakārtot. Jāsaprot, ka reģiona attīstībā autoceļu kvalitātei ir ļoti liela nozīme. Ja ceļi ir neizbraucami vai ir sliktā stāvoklī, tas ir viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc cilvēki aizbrauc," viņš pauž.
Viņš arī uzteic ceļu uzturētāju operativitāti, samērā ātri salabojot plūdu bojātos autoceļus novada teritorijā, paralēli arī darbu veikšanas laikā nodrošinot autotransportam apbraukšanas iespējas pa vietējiem ceļiem ap īslaicīgi slēgto ceļa posmu.
Pēc Vanaga teiktā, zināmā mērā reģionālos grants ceļus mēdz pabojāt smagsvara transports, tostarp apkārtējo lauksaimnieku tehnika. Tajā pašā laikā viņš šo situāciju raksturo kā apburto loku, jo zemniekam ar savu tehniku ir jānokļūst līdz tīrumam tieši tāpat, kā kravas automašīnai ar pārtikas produktiem jānokļūst līdz visiem reģionu veikaliem.
Pašvaldības vadītājs skarbi vērtē līdzšinējās diskusijas, kurās tiek meklēts risinājumus ceļu stāvokļa uzlabošanai: "Jau gadiem mēs nemitīgi sūkstāmies, ka mums ir nepietiekams finansējums autoceļiem, ka ir jāmeklē risinājums. Arī 2017. gads šajā ziņā ne ar ko neatšķiras. Ir jābeidz diskutēt un jāsāk reāli darīt."
Jāpiebilst, ka 2018. gadā valsts budžeta projektā paredzētais finansējums autoceļiem, ko plānots novirzīt vietējo ceļu atjaunošanai, ir par 25 miljoniem eiro lielāks.