"Senākais darinājums ir kancele, tā datēta ar 1610.gadu (pašreizējā Sv.Annas baznīcas kancele darināta gandrīz 200 gadus vēlāk – 18.gs.beigās, red.)," stāsta K.Burvis. Kancele sadalīta fragmentos, un starp tiem ir gan krāšņas ieejas durvis, gan sānu uzejas un citas detaļas. Portāls vēsta, ka restaurējamo priekšmetu krājumā ir arī divi biktssoli, kas darināti 1721. un 1722. gadā.
"Tie ir, ja ne paši senākie, tad vieni no vecākajiem priekšmetiem Liepājā – kancele pat ir senāka nekā Liepāja, kurai pilsētas tiesības piešķīra piecpadsmit gadus vēlāk – 1625.gadā," norādīja restaurators.
Kancele, ko baznīcai dāvinājis Vilhelms Farenhorsts, jau reiz tikusi restaurēta, un tas, kā vēsta uzraksts uz tās, noticis 1682.gadā, kad darbus veicis Joahims Kreicfelds, informē irliepaja.lv.
Lai nostiprinātu koka skulptūru grunts slāni un koksnes šķiedras, biktssola koka figūriņas pārklāj ar plānu zīdpapīra kārtiņu. Kad tas būs paveikts, zīdpapīrs tiks uzmanīgi noņemts, un varēs ķerties pie priekšmetu attīrīšanas, kā arī krāsas un zeltījuma atjaunošanas. Priekšmetu attīrīšanai restaurators jaukšot dažādus "kokteilīšus", jo ir jānoņem gan netīrumi, gan vēlāko gadu pārkāsojums, gan bronzas krāsa, kas izmantota, lai vietām aizstātu zudušo zeltījumu. Tāpat vajadzēs resaturēt trūkstošās detaļas, kas zudušas gadu desmitu laikā, kamēr šie priekšmeti glabājušies muzeja pagrabos, ziņo portāls.
Kopumā restauratora darbs kopumā varētu izmaksāt 20 000 līdz 30 000 latu un aizņemt vairākus gadus, portālam stāsta muzeja direktore Dace Kārkla. Šobrīd piešķirtais Kultūrkapitāla fonda finansējums ļaus inventarizēt priekšmetus un apzināt turpmāk veicamos darbus.
Muzeja krājumos kancele, kā arī vācu un latviešu draudzes biktssoli glabājas kopš 1912. gada, un starpkaru posmā bijuši arī izstādīti muzeja ekspozīcijā. Padomju laikos šie priekšmeti glabājās nepiemērotos apstākļos muzeja pagrabā.