Kurzemes rajona tiesa pirmajā instancē 1.jūlijā atzina par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit mēnešiem, sodu izciešot nosacīti, uzņēmuma vadītājam, kura uzņēmums Liepājā nelikumīgi uzglabāja ne mazāk kā 91,085 tonnas bīstamos atkritumus.
Uzņēmuma vadītājs organizēja un veica saimniecisko darbību atkritumu apsaimniekošanas jomā uzņēmuma vārdā bez atļaujas atkritumu uzglabāšanai vai citu piesārņojošu darbību veikšanai. Tiesa piesprieda piedzīt no uzņēmēja par labu valstij arī materiālā kaitējuma kompensāciju 50 097 eiro.
VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga skaidro, ka šis Latvijas vēsturē ir otrais notiesājošais spriedums par atkritumu noziegumiem. Atkritumu noziegumi kā organizētās noziedzības veids Eiropā un Latvijā arvien vairāk apdraud vidi un sabiedrības intereses. Tiesu izpratne par šiem noziegumiem un to bīstamību ir ļoti svarīga, lai noziegumi tiktu apkaroti, uzsver Baklāne-Ansberga.
Noziegumu VVD inspektori konstatēja 2019.gadā, un pēc tā atklāšanas bija aktīvi iesaistīti izmeklēšanā un tiesvedības gaitā. Process kopumā ilga trīs gadus.
2019.gadā VVD darbinieki veica uzņēmuma nomātās teritorijas pārbaudi, kuras laikā tika konstatēta nelikumīga atkritumu - naftas produktu, bīstamo atkritumu glabāšana. Tika noskaidrots, ka naftas produktu atkritumu izcelsmes vieta ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas osta, kur tie radušies kuģu tilpņu tīrīšanas rezultātā un savācot sateču ūdeņus no dažādu apkalpojamo ostas kompānijas kuģiem. Ņemot vērā, ka atkritumu apjoms bija liels, VVD secināja, ka tas ir klasificējams kā kriminālnoziegums un informēja Specializēto vairāku nozaru prokuratūru.
Kopīgi ar Valsts policiju, veicot izmeklēšanas darbības, VVD konstatēja, ka bīstamie atkritumi - kuģu tilpņu naftas produkti, krāsu un laku ražošanas, sagatavošanas, piegādes un izmantošanas tehnoloģisko procesu atkritumi, kas satur bīstamas vielas, slaucīšanas materiāli un filtru materiāli, kas satur bīstamas vielas - izvietoti gan teritorijas ārpusē - pazemes rezervuārā, cisternā, metāla mucās un IBC konteineros, gan divās ēkās metāla mucās, IBC konteineros, cisternā.
Bīstamie atkritumi rada būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Uzņēmējs ar savām darbībām ir ievērojami apdraudējis sabiedrības intereses dzīvot tādā vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties, tajā skaitā, apdraudot arī sabiedrības intereses uz apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, veselību, tīru vidi un dzīvi labvēlīgā un drošā vidē, kas saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23.panta 3.punktu vērtējams, kā būtisks kaitējums dabas videi.
Tiesa lēmumā atzīst, ka komersanta izdarītās darbības ir apdraudējušas dabas vides drošību, personu mantiskās un tautsaimnieciskās intereses, proti, teritorijas piesārņojums ar bīstamajiem atkritumiem būtiski izmainījis piesārņotās teritorijas izmantojuma iespējas, radījis ilgtermiņa iedarbības bīstamību un pazemes ūdeņu piesārņojuma risku, ietekmējot teritorijas ekosistēmu, to būtiski degradējot, ir piesārņots citas juridiskās personas nekustamais īpašums, nodarot kaitējumu.
Turklāt noticis interešu apdraudējums tautsaimniecībā, nesamaksājot attiecīgos nodokļus valsts budžetā.
VVD vērš uzmanību un atgādina - atkritumu neatbilstoša apsaimniekošana var būt krimināli sodāma. Atkritumu apsaimniekošanu jāveic atbilstoši tiesiskajam regulējumam un tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību un atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem.
LETA jau vēstīja, ka pirms gada Valsts policija rosināja prokuratūrai celt apsūdzību diviem uzņēmējiem par 370 tonnu bīstamo atkritumu nelikumīgu uzglabāšanu Liepājā.
2019.gada 14.novembrī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par iespējamu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi.
Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrotas divu uzņēmumu amatpersonas, kuras mantkārīgu motīvu vadītas, neievērojot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un nesaņemot atbilstošas atļaujas no Valsts vides dienesta, četros nekustamajos īpašumos Liepājā nelikumīgi uzglabāja 370 tonnas bīstamo atkritumu jeb krāsu un laku atlikumus. Tā rezultātā radīts mantiskais zaudējums 287 288 eiro apmērā.
Tāpat šādā veidā aizskartas personu iespējas dzīvot vidē, kurā tās var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties, kā arī aizskartas sabiedrības intereses, kas vērstas uz apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.
Pērn maija beigās kriminālprocesa materiālu nodoti prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai, kā arī nolemts turpināt kriminālprocesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu kādam uzņēmumam.
Par šāda nozieguma izdarīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.