Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) 12.marta spriedumu, ar kuru atzīts, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei.
No parlamenta deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) paustā izriet, ka ST, izskatot lietas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR), uzaicināja dažādu jomu ekspertus, bet tiesas nolēmumā daļas ekspertu paustais netiekot ņemts vērā un neparādoties arī atspēkojums. Valaiņa ieskatā ST spriedums liecina, ka Saeima ir rīkojusies patvaļīgi.
Politiķis norādīja, ka nebūtu pareizi kritizēt ST nolēmumus un ka deputāts tos respektē. Reizē parlamentārieša ieskatā lēmuma pamatojums ir ļoti vājš un vairākās vietās nonāk pretrunā ar pašas ST izsecināto sava lēmumā citās daļās.
Valainis sacīja, ka Saeimas iepriekš apstiprinātajai Skultes novada pievienošanai Saulkrastu novadam pamatojums nebija sliktāks par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) "papīriem", kur, pamatojot citu jauno pašvaldību veidošanu, bijis uzrakstīts, ka "divi plus divi ir četri".
Parlamentārietis cer, ka nākamā Saeima labos kļūdas, kas pieļautas ATR saistībā ar iedzīvotāju iespējām piedalīties lemšanā par vietējiem jautājumiem. Valainis saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem pašvaldību regulējumā pārmeta VARAM demokrātijas mazināšanu, ieviešot sistēmu, kas drīzāk raksturīga kādām nedemokrātiskām valstīm.
Deputāts Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka vēl nav zināms, kādi būs ST spriedumi par citām pašvaldībām, taču, viņaprāt, ir iespēja sagaidīt arī "skarbus pārsteigumus". Tāpēc politiķis nolēmis aicināt veikt nepieciešamās pārskatīšanas arī attiecībā uz pārējām pašvaldībām, par kurām ST vēl jālemj. Tavars vērsa uzmanību, ka tiesa ir norādījusi uz riskiem saistībā ar demokrātiju Latvijā un Saeimas darba kvalitāti.
Deputāts Andris Kazinovskis pauda viedokli, ka ST ir izskatījusi vienu no daudziem pieteikumiem saistībā ar to, kas liecina, ka šis likums "nav īsti pareizs". Viņš atzīmēja, ka dzīvē reforma nepilda tās noteiktos mērķus, kā piemēru minot šā gada budžetu, kurā pašvaldībām samazināja finansējumu no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Pašvaldībām atņemti 92 miljoni eiro, kas vissmagāk skāris nabadzīgākās pašvaldības reģionos, teica deputāts. No viņa teiktā izriet, ka Balvu novadā tā rezultātā samazinājās finansējums par piektdaļu jeb 20%.
Viņaprāt, administratīvi teritoriālā reforma ir "afēra". Par to liecinot tas, ka jauno pašvaldību izveidē absolūti netiek ņemti vērā apstākļi, nosacījumi un finansējuma sadale, kas dotu iespēju šīm jaunizveidotajām pašvaldībām stiprināt kapacitāti, infrastruktūru, kā arī nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Debatēs Kazinovskis arī atzīmēja, ka nav zināms, kur tiek izlietoti reformai paredzētie līdzekļi, paužot aizdomas, ka notiek naudas apgūšana.
Savukārt parlamentāriete Regīna Ločmele (S) ar prieku aicināja kolēģus balsot par likumprojektu, tā labojot kļūdas, kas pieļautas pie lielās administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas Latvijā. Politiķe teica, ka jau toreiz no tribīnes viņa brīdināja, ka "politiski angažētais" process jauno novadu veidošanā beigsies slikti. "Kāds ir rezultāts? ST pašlaik izskatījusi vienu lietu, bet vēl 17 analoģisku lietu izskatīšana ir procesā," atzīmēja Ločmele.
Arī Ločmeles partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) atzīmēja, ka, pateicoties Saeimai un valdībai, ST būs darbs. Vienlaikus viņš norādīja, ka katra izmaiņa šajā likumā rada diezgan lielu traci ne tikai amatpersonām, bet arī iedzīvotājiem, tāpēc viņš novēl iedzīvotājiem pašvaldību vēlēšanās rūpīgi pārdomāt, lai ievēlētās domes sastāvētu no cilvēkiem ar mugurkaulu, prātu un izpratni.
"Lai viņi ne tikai vadītu lietas, bet arī aizstāvētu iedzīvotāju intereses un panāktu, lai turpmāk nekādas lielas muļķības no valsts varas puses netiktu pielietotas, pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu," pauda politiķis.
"Šie ir minimālie grozījumi, lai iespējami ātri varētu Skulti iekļaut Limbažu novadā. Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši trīs mēneši, rītdien sākas kandidātu sarakstu iesniegšana, tāpēc nekavējoties jābūt skaidrībai par to, kāda būs šo vēlēšanu teritorija," paudis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).
Patlaban likums noteic, ka Skultes pagasts pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām ietilpst Saulkrastu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Komisijas sagatavotie grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 1.maijam Saeimai sniedz izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu.
Saulkrastu novada izvērtējumā būtu jāiekļauj tāda analīze, kas ļauj identificēt, vai Saulkrastu novads veidojas kā nozīmīgs reģiona kultūras vai ražošanas centrs ar attīstītu sociālo infrastruktūru, kur pieejami daudzveidīgi pakalpojumi, vienlaikus apskatot ostas un kūrorta attīstības potenciālu. Šāds izvērtējums kalpotu par pamatu iespējai nākamajā plānošanas periodā pārskatīt valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktos nacionālos un reģionālos attīstības centrus, teikts grozījumu anotācijā.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteic, ka Latvijā no 2021.gada 1.jūlija tiek izveidotas 42 administratīvās teritorijas - pašvaldības.