Ape, kas ir tikai pāris kilometru no Igaunijas robežas, ir viena no mazākajām pilsētām Latvijā, statistikas dati rāda, ka 2021. gadā tajā bija 808 iedzīvotāji, bet kopā ar pagastu – ap 1300. Pilsētas tiesības tā ieguva 1928. gadā, un šo gandrīz simt gadu laikā tā pabijusi dažādos novados: Valkas, Alūksnes, pāris laika posmu pati bijusi rajona centrs – arī iepriekšējā administratīvi teritoriālajā reformā ieguva patstāvīgu statusu, pievienojot klāt Trapeni, Gaujienu un Virešus.
2021. gadā Apes novads pievienojās Smiltenei. Tiesa, arī Alūksne bija gatava to uzņemt pie sevis, taču apenieši nobalsoja par Smilteni, cerot uz rosīgāku darba vidi. Kā jebkurai izvēlei – tai ir savi plusi un mīnusi. It īpaši šajos daudzām pašvaldībām tik finansiāli sarežģītajos laikos.
Pārvalžu apcirpšana neskars
Smiltenes novadam šobrīd neiet viegli, jo jau vasarā kļuva skaidrs, ka vietvaras budžetā trūkst 800 000 eiro, lai pildītu tās funkcijas. Finanšu lietas arī bija iemesls, kāpēc šogad nomainījās novada stūrmanis, – neguvis deputātu atbalstu nekustamo īpašumu atsavināšanai un pārdošanai, no amata negaidīti atteicās Edgars Avotiņš (NA). Kādu laiku pildījusi šos pienākumus, septembrī par domes priekšsēdētāju tika ievēlēta bijusī Apes novada domes priekšsēdētāja un savulaik Saeimas deputāte Astrīda Harju (JV). Viņai tagad rūpju pilnas rokas, jo novada pārvaldību sagaida reorganizācija – taupības nolūkos uz pusi plānots samazināt pagasta pārvalžu skaitu, tāpat izmaiņas notik
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00