"Kaut kā jāmēģina tikt līdz cilvēku apziņai, ka tas ir slikti, ka tā nav nekāda pavasara izprieca un nacionālais lepnums," pauda Āboliņš, piebilstot, ka dienests iespēju robežās veic skaidrojošo darbu par šīs nodarbes kaitējumu videi.
Turklāt glābēji uzsver - pavasarī esot nodarbinātiem kūlas ugunsgrēku dzēšanā, viņi var nespaspēt laicīgi ierasties, ja ir kāda lielāka ugunsnelaime.
Āboliņš arī atgādināja, ka pieķertam kūlas dedzinātājam draud administratīvais naudas sods no 280 līdz 700 eiro.
Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks fiksēts 3. februārī Smiltenē, savukārt visagrākā fiksētā pērnās zāles svilināšana bijusi 2014. gada 3. janvārī.
VUGD kopējā statistika liecina, ka valstī ugunsgrēku skaitam par laimi ir tendence samazināties, taču vienlaikus ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits pērn bijis par septiņiem lielāks nekā 2015. gadā. Biežākie ugunsgrēku iemesli ir neuzmanīga rīcība ar uguni un nepārbaudītu apkures ierīču lietošana.