Tomēr nākotnē vajadzīga lielāka pašvaldības līdzdalība uzņēmējdarbības veicināšanā, piemēram, veidojot industriālo parku, kas ļautu pilsētā ienākt jauniem uzņēmumiem vai paplašināties esošajam biznesam.Valmiera līdz šim nav izcēlusies ar vērienīgiem un finansējuma ziņā apjomīgiem projektiem kā, piemēram, Rēzekne ar tur tapušo Austrumlatvijas koncertzāli Gors. Tomēr Valmierā 2012.gada nogalē pabeigta Gaujas tilta rekonstrukcija, ievērojami ES līdzekļi ieguldīti pilsētas maģistrālo ielu un izglītības iestāžu rekonstrukcijā, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanā. Viens no vērienīgākajiem ir Valmieras sākumskolas būvniecības projekts, tā realizācijai no ES fondiem piesaistīti aptuveni trīs miljoni eiro.Valmieras pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis (Valmierai un Vidzemei) ar padarīto ir apmierināts, jo visi projekti, Boķa ieskatā, bijuši labi pamatoti un pilsētai nepieciešami.Sakārtotās ielas, Gaujas tilta rekonstrukciju, kā arī pašvaldības nozīmi daudzdzīvokļu namu siltināšanā uzteic ne tikai vietējā laikraksta Liesma žurnālists Guntis Vīksna, bet arī viens no redzamākajiem domes opozicionāriem Haralds Bruņinieks, no kura visbiežāk ierasts dzirdēt pašvaldības darbu kritizējošus izteikumus. "Eiropas struktūrfondi tiek apgūti, un man nav pārmetumu domei," atzīst Bruņinieks.Viena no lielākajiem darba devējiem Valmierā - ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmuma AS Valmieras stikla šķiedra - valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns norāda, ka pašvaldība "Valmierā labi strādā pie vides veidošanas. Viena lieta - darbiniekam ir darbs -, bet viņam arī tā pilsētas vide ir svarīga".Līdzīgu viedokli pauž arī viena no lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem SIA Valpro pārstāve Laine Kuzmane, uzsverot pēdējo gadu uzlabojumus ūdenssaimniecībā, pilsētas ielu un tilta rekonstrukciju, daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, biznesa un inovāciju inkubatora izveidi un citus projektus. "Uzņēmuma darbību tiešā veidā minētie projekti neietekmē, tomēr kopumā tas ir ieguvums pilsētas iedzīvotājiem," uzsver Kuzmane.Valpro prognozē, ka nākotnē pašvaldības nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā pilsētā varētu būt lielāka. Kā vienu no uzņēmējdarbības vidi veicinošiem instrumentiem Kuzmane min industriālā parka izveidi, kas nodrošinātu teritoriju, telpas un atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem, kas paplašina vai sāk darbību Valmierā. "Industriālais parks sekmētu ne vien vietējo uzņēmēju darbību, bet arī veicinātu investoru interesi darbību veikt tieši Valmierā, jo resursi un vide nodrošinātu visu nepieciešamo efektīvas darbības sākšanai," pauž Kuzmane.Boķis apgalvo, ka nākotnē pašvaldība iecerējusi investēt ES līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai rūpniecisko zonu tuvumā. "Mums ir pat ambīcijas attīstīt rūpniecības zonas ārpus pilsētas, jo šeit ir gan inženieri, gan kvalificēts darbaspēks. Nenotiks nekādi brīnumi un zaļā pļavā, pierobežā, kur nav iedzīvotāju, nekas neradīsies," pauž Boķis.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 6.maijā!
Zaļā pļavā bez infrastruktūras investori neienāks
Valmiera kopš 2004.gada sākuma piesaistījusi vairāk nekā 61 miljonu eiro lielu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, par kuru pilsētā realizēti infrastruktūras rekonstrukcijas projekti, kā arī modernizēts ūdensapgādes un siltumapgādes sistēmas tīkls.Par pašvaldības veikumu pozitīvi izsakās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī opozicionāri, savukārt oficiālā statistika liecina - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrēto ES fondu aktivitātēs piesaistītais finansējums uz vienu Valmieras iedzīvotāju bijis otrs augstākais valstī.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.