„Vēlos uzsvērt, ka Satversmei ir jādzīvo līdzi laikam un sabiedrībā notiekošajam, taču vēl svarīgāk neveikt izmaiņas pārsteidzīgi. Tām ir jābūt pārdomātām un izsvērtām. Kaut reizēm var šķist, ka atsevišķas pamatdokumenta normas ir novecojušas, ir rūpīgi jāizvērtē izmaiņu mērķis, kā arī līdzekļi tā sasniegšanai,” uzsvēra S. Āboltiņa.S.Āboltiņa uzskata, ka būtu nepieņemami ar Satversmes grozījumiem patiesībā mēģināt risināt pavisam citas problēmas. Tad būtu izjaukts varu līdzsvars un patiesā problēma nebūtu atrisināta, savukārt sabiedrībā pēc lielajām cerībām sekotu vēl lielāka vilšanās, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.Analizējot Valsts prezidenta institūta pilnveidošanu, S.Āboltiņa rosināja diskutēt par nepieciešamā parlamenta balsu skaita palielināšanu prezidenta ievēlēšanai, kā arī par nepieciešamību ieviest prezidenta impīčmenta procedūru un citiem priekšlikumiem.“Satversmes grozīšana un Valsts prezidenta institūta pilnveidošana ir tik būtiski jautājumi, ka šeit nedrīkst dominēt tukšas emocijas un „patīk-nepatīk” princips. Ir jādarbojas vēsturiskiem un juridiskiem argumentiem un skaidrai vīzijai par to, kā viena norma maina un ietekmē citas un pamatdokumentu kopumā,” atzīmēja S. Āboltiņa.Šogad Juristu dienās tika apspriesta Valsts prezidenta institūta loma valsts varas dalīšanas sistēmā.
Āboltiņa: Tautas vēlēts prezidents vēl nenozīmē stipru prezidentu
Tautas vēlēts prezidents vēl nenozīmē stipru prezidentu ar plašām pilnvarām, tradicionālo Juristu dienu atklāšanas pasākumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.Diskutējot par iespējām pilnveidot Latvijas Valsts prezidenta institūtu, kā arī vēlāk veicot grozījumus Satversmē, nedrīkst pazaudēt svarīgāko, kas ir nostiprināts valsts pamatdokumentā, uzskata Saeimas priekšsēdētāja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.