Aivars Ozoliņš: Krievija sauc, Kalvītis trauc

Vēl Kalvītis esot runājis par dubultas nodokļu neaplikšanas līgumu un nu var pavēstīt, ka Latvijā drīz varētu ierasties Krievijas ārlietu ministrs. Ko pārstāv Putins, ir zināms, bet kādu "pusi" Kalvītis — tikai nojaušams. Taču Putina īpašo labvēlību viņš diezin vai izpelnījās kā privāta Krievijas—Latvijas hokeja kluba līdzīpašnieks. Kalvītis kopā ar savu partiju Kremlim acīmredzot šķiet esam vērtīgāks "kadrs" nekā savulaik cits kaimiņvalsts tirgu un lielās saskaņas apjūsmotājs Jānis Jurkāns, kurš dabūja tikai pasēdēt līdzās Putinam, taču ne tēju un vakariņas. Un katrā ziņā vērtīgāks nekā Valsts prezidents Valdis Zatlers, kam pagājušonedēļ ANO Ģenerālajā asamblejā bija tikai nieka piecu minūšu tikšanās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. Bez tējas, protams. Putins pastāstījis Kalvītim, ka Krievijā situācija stabilizējoties. Nav zināms, vai Kalvītis viņam pasūdzējās, ka, diemžēl un par spīti viņa valdības pūliņiem, Latvijā arī, tāpēc derētu ielaist te kaimiņvalsts vadoņa pilnvarotus "investorus". Toties Kalvīša jūsmošana par mītiski "neaptveramo" Krievijas tirgu ir itin drošs signāls, ka viņa pārstāvētā šejienes politbiznesa korporācija būtu gatava maksāt Putinam tīkamu cenu (septiņus treknus gadus Latvijā?) par caurlaidi uz viņa bazāru un kādu pēc gāzes trekni smakojošu vietiņu viņu ziņnesim Kalvītim. Pārējiem Latvijā svarīgākais jautājums ir par šo cenu, jo no Krievijas ietekmīgākā čekista dāvanā var dabūt varbūt vienīgi beigta ēzeļa ausis, kā to Kalvītis labi zina, bet šejienes nauda viņam laikam gan nav galvenais. Jautājums ir jo īpaši svarīgs, jo mūsmāju politiskajiem tirgoņiem, gluži tāpat kā viņu partneriem Krievijā, normāls bizness ir likt citiem maksāt par saviem veikaliem — vai tas būtu naudā vai politiskā graudā.