Līdzi Alijevam, kura 11 gadu vecajam dēliņam jau pieder deviņas villas Dubaijā 44 miljonu dolāru vērtībā, līdzi brauc prāvs izredzēto uzņēmēju pulks. Ko vēl bilst - visiem ir par ko parunāt, zināmai preču kategorijai noiets šajās «partnervalstīs» taču pagaidām nav zudis. Ir tikai viena nelaime - šis tirgus par sevišķi prasīgu nekad nav bijis uzskatāms. Tur apēdīs pat pusžāvētu šproti, tā teikt, par prieku azerbaidžānim, ukrainim, krievam un latvietim arī. Žēl tikai, ka 19 neatkarības gados ar visām šprotēm esam gandrīz vai tajā pašā laivā. Un tad jau arī nešķiet nejauši aizvien uzstājīgāk paustie aicinājumi tā arī airēt, kā arī izmantot iespēju paklusēt.
Un te nu tā kā klātos iebilst. Un izmantot tieši allaž piesaukto ES dalībvalsts statusu, jo esam taču visi kā viens kopā ar pārējām 26 sabiedrotajām valstīm. Ko lieku kaunēties - vajag apjautāties savam azerbaidžāņu viesim, kur pazudusi reiz Azerbaidžānas parlamentā bijusī opozīcija.
No Maskavas Starptautisko attiecību institūtu beigušā un no sava tēva, Azerbaidžānas PSR VDK vadījušā, Heidara Alijeva prezidenta varu pārmantojušā viesa gribētos saņemt skaidrojumu kādam viņa izteikumam: «Ja kāds vēlas izmantot demokrātijas kritērijus savu mērķu sasniegšanai, mēs to nepieļausim.»
Zīmīgi, ka līdzīgās intonācijās pirms aizvadītajām prezidenta vēlēšanām, kas prasīja spēka lietošanu, runāja arī Baltkrievijas saimnieks Aleksandrs Lukašenko. Viņš norādīja, ka uz varas iegūšanu nevienam pat neklājoties cerēt, jo šī vara viņiem (prezidenta komandai) esot pārāk daudz izmaksājusi. Gluži kā no vienas komandas - Ilhama vadītajā Azerbaidžānā pērn tika sarīkots referendums, lai atceltu liegumu valsts prezidentam ieņemt amatu vairāk par diviem termiņiem. Un tas nozīmē, ka Ilhams varēs kandidēt vēl un vēl.