Aptaujas dati liecina, ka par vispiemērotāko kandidātu Valsts prezidenta amatam iedzīvotāji uzskata Lembergu, kuru nosaukuši 17,4% aptaujāto respondentu. Otrajā vietā ar 15,1% ierindojas Ušakovs, bet trešajā ar 10,1% - Vīķe-Freiberga. 9,2% aptaujāto par piemērotāko prezidenta amatam uzskata Ingunu Sudrabu (NSL), bet pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu kā piemērotu redz 8,3% respondentu.
Tāpat aptaujā cilvēki norādījuši, ka šajā amatā labprāt vēlētos redzēt Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski (Vienotība), Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru (LRA), bijušo EK komisāru Andri Piebalgu (Vienotība), Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu (Vienotība) un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība).
Vienu reizi potenciālo prezidenta amata kandidātu lokā minēti Arnis Cimdars, Alvis Hermanis, Jānis Pujats, Baiba Rozentāle, Gunārs Ķirsons, Haralds Burkovskis, vecmāmiņa Irina Jegorova, inženieris Ivars Auza, Lato Lapsa, Māris Grigalis, Vladimirs Putins un citi. Divas reizes piesaukti Rihards Eigims, Alfrēds Rubiks, Imants Lancmanis, ārsts Pēteris Kļava un citi; trīs reizes minēti Dana Reizniece-Ozola, Ingmārs Līdala, Tatjana Ždanoka un citi; četras reizes - Anatolijs Gorbunovs, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, Ilga Kreituse un Kārlis Šadurskis.
Vispārliecinātākie par to, ka prezidents būtu jāvēlē tieši tautai, nevis politiķiem, ir respondenti vecumā virs 55 gadiem, kuri ir arī vieni no visaktīvākajiem vēlētājiem. Pilnībā par sistēmas maiņu iestājas 46% šādu respondentu. Tikmēr vecuma grupā no 18 līdz 34 gadu vecumam tādu vidēji ir tikai 35 līdz 36%. Interesanti, ka latvieši par tautas pilnvaru palielināšanu ir mazāk pārliecināti (38%), kamēr krievu tautības cilvēki par radikālo novitāti iestājas daudz kategoriskāk (44%).
Jaunā sistēma vislielāko popularitāti ieguvusi Latgalē, kur doties pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos sev tīkamu Latvijas prezidentu, būtu gatavs 51% respondentu. Tikmēr kurzemnieki ir viskūtrākie, un jaunu pilsonisko pienākumu gribētu uzņemties tikai 30% aptaujas dalībnieku. Salīdzinot visas vecuma, tautības, nodarbošanās un arī dzīvesvietas grupas, jāsecina, ka visnoraidošākie pret vēlēšanu izmaiņām ir rīdzinieki, starp kuriem 7% aptaujāto šo ideju kategoriski noraida, kā arī cilvēki, kuri pašreiz ir bezdarbnieki.