KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo Dienai pauž, ka koalīcijas vienošanās atgriezusies stadijā, kāda tā bija, Krišjāņa Kariņa (JV) valdību veidojot. "Līdz ar Nacionālās apvienības [Ekonomikas ministrijas] zagšanas faktu Pandoras lāde ir atvērusies," saka Možvillo, norādot, ka problēma meklējama EM izstrādātajos un NA vadītās Zemkopības ministrijas nobremzētajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos, kas kardināli mainītu netaisnīgo OIK maksājumu sistēmu.
To, ka viss virzās uz četru partiju koalīcijas modeli, Dienai kāds sarunās iesaistītais neoficiāli atzina vēl pirms KPV LV frakcijas negaidītā lēmuma tomēr prasīt uz NA pārgājušā Jāņa Vitenberga atkāpšanos no amata un premjera izdotā rīkojuma par ekonomikas ministra demisiju pagājušajā nedēļā. Matemātiski skatoties, četrām koalīcijas partijām balsu Saeimā pietiktu – JV, NA, JKP un Attīstībai/Par! kopā ir 48 deputāti, bet valdība var rēķināties ar trīs neatkarīgo deputātu – JV biedru – atbalstu, kas līdz šim parasti ir balsojuši kopā ar koalīciju. Savukārt pagājušajā nedēļā Kariņš ar Ati Zakatistovu un vēl četriem KPV LV frakciju pametušajiem deputātiem, kas nu apvienojušies Stabilitātes grupā, noslēdza vienošanos par sadarbību un atbalstu valdībai. Tiesa, Vitenbergam atgriežoties Saeimā, viens no "Zakatistova piecīšiem" – Aivars Geidāns – zaudētu deputāta amatu, bet, atgriežoties labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV), Saeima būtu jāpamet vēl vienam "piecītim" – Edgaram Kronbergam. (Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) Saeimā netika ievēlēts.) Pret neuzticības izteikšanu Kariņa valdībai balsoja arī neatkarīgie deputāti Artuss Kaimiņš un Andris Kazinovskis.
Neoficiāla informācija liecina, ka "kāršu sajaukšanā" visieinteresētākā ir JKP, kas gribētu atrast citu koalīcijas modeli. Pagaidām gan neviens koalīciju veidojošo partiju pārstāvis Dienai oficiāli neatzīst, ka valdība tiks veidota bez KPV LV. "Tas nav mūsu lēmums, tas jāpieņem premjeram," norāda Gatis Eglītis (JKP), kurš saskaņā ar partijas valdes lēmumu tiktu virzīts ekonomikas vai finanšu ministra amatam "atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā". Vaicāts, vai partneriem nebūs problēmu sadalīt KPV LV ministrijas, ja šīs partijas vairs nebūtu koalīcijas sastāvā, Eglītis pēc pārdomu brīža atzina, "ka tas ir ātri atrisināms jautājums". JKP esot "labi kandidāti" visiem ministru amatiem, tostarp labklājības un iekšlietu ministru portfeļiem. Tiesa, kuluāros izskan, ka Iekšlietu ministriju JKP neviens nedošot, bet no Labklājības ministrijas vadības partija mazliet baidoties, jo tad būtu jāizpilda "3x500" solījums. Vairāki sarunās iesaistītie Dienai arī stāsta, ka JKP ieinteresēti nomainīt savus satiksmes un izglītības ministrus – ar vienu "lojālāku", otru "populārāku". Eglītis to noliedz. Tomēr amatu tirgū esot iesaistīts Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amats, kuru pašlaik ieņem Atis Zakatistovs, pret kuru jau iepriekš pretenzijas izteica JKP, piedāvājot Eglīša kandidatūru.
"Ja mēs gribam kopā tikt līdz 14. Saeimai Kariņa vadībā, jo, protams ir citi varianti, Kariņš nav neaizvietojams, tad mums, iespējams, ir pēdējais brīdis, kad varam fundamentāli izmainīt gan valdības darbu, gan Saeimā izmainīt kādas komisiju vadības, plus vienoties par to, kas katrai partijai ir svarīgi 2022. gada budžetā [..] Ir jāskatās, vai vispār ir iespējams salikt budžetu," pauž Eglītis. Lūgts precizēt, tieši cik un kuras ministrijas un Saeimas komisijas varētu "kapitāli remontēt", Eglītis kā piemēru minēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuru pašlaik vada Nemiro un kurai JKP varētu piedāvāt Krišjāni Feldmanu.
Eglītis arī pieļauj iespēju, ka NA saglabā ekonomikas ministra portfeli, taču par to jāvienojas visiem partneriem. "Viss ir jāskatās kontekstā un nevar tikai uz Ekonomikas ministriju reducēt. Tāpēc mēs [JKP] runājam par kapitālo remontu plašākā tvērumā." Tomēr piedāvājumu JKP gaidot no premjera, kurš vakar partneriem gan ierosināja sarunas par sadarbību turpināt pēc pašvaldību vēlēšanām.
No Nemiro teiktā Dienai noprotams, ka KPV LV koalīciju neplāno pamest. Turklāt KPV LV neizslēdz cita ekonomikas ministra kandidāta apspriešanu. KPV LV frakcijai pievienosies savulaik to pametušais Didzis Šmits un, iespējams, vēl viens bijušais KPV frakcijas deputāts, bet vēl ar četriem deputātiem varētu tikt noslēgts sadarbības līgums. Tādējādi KPV LV frakcija varētu nodrošināt līdz pat 11 deputātu atbalstu valdībai. Možvillo pauž – ja tiek mainīts paritātes princips, JKP kā lielākajai frakcijai pienāktos viens vai divi ministru amati, JV, kurai Saeimā ir tikai astoņi deputāti, arī būtu jāatsakās no ministra portfeļa, bet NA – bez izmaiņām.
Par sarunu izredzēm gan ir grūti spriest, kamēr nav skaidra tik liela koalīcijas spēlētāja kā A/P pozīcija. A/P frakcijas deputāts Juris Pūce uz Dienas zvaniem neatbildēja, tomēr citi sarunās iesaistītie norāda, ka A/P ir nogaidoša, bet domājams, ka "pelēkie kardināli noteikti ved sarunas par sev izdevīgu formātu".