Lielu sava darba mūža daļu Antons Vjaters veltīja zvejniecībai, vispirms strādājot Ekspedīcijas zvejas pārvaldē, Rietumu baseina zivrūpniecības galvenajā pārvaldē, Latvijas Zvejnieku kolhozu savienībā, bet pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā bija Latvijas Zvejnieku savienības ģenerālsekretāra vietnieks.
Antons Vjaters aktīvi iesaistījās arī Latvijas Jūrniecības savienības veidošanās un darbībā. 1999. gadā viņš kļuva par Latvijas Jūrniecības savienības priekšsēdētāju, šajā amatā godprātīgi un no sirds nostrādāja 22 gadus, risinot valstiski svarīgus jautājumus, kārtojot ikdienišķus pienākumus un rūpējoties par LJS iedibināto tradīciju kopšanu.
“Pēc savas būtības un dabas esmu organizators, un man patīk, ja ir izveidota sistēma, pēc kuras viss darbojas un notiek. Nav jēgas lieki diskutēt par sakārtotām lietām vai ikdienišķiem jautājumiem. Ja ir smagi, tad jāiet pēc palīdzības, ja kāds sauc, tad jādodas palīgā,” tā domāja Antons Vjaters, kura moto vienmēr bija: “Lieki nerunāt, bet darīt!”
Antons Vjaters paveicis un piedzīvojis daudz: bijuši labi un ne tik labi brīži, bijušas uzvaras un arī zaudējumi. Un bija gandarījums, ka viņa paveiktais paliek ierakstīts Latvijas jūrniecības vēstures grāmatā.
Dodoties mūžības jūrā, Antons Vjaters jūrniecības saimei atstājis novēlējumu:
“Latvijai ir jādod savs ieguldījums, lai mūsu jūrnieki joprojām varētu strādāt pasaules jūrās un okeānos, nesdami Latvijas vārdu pasaulē. Jādara viss iespējamais, lai neiznīktu Latvijas jūrniecība. Visiem novēlu, saglabājot iepriekšējo pieredzi, iet uz priekšu pretim jauniem izaicinājumiem! Ir taču tik svarīgi godināt un kopt tradīcijas, iedvesmot sevi un citus!”
Paldies Antonam Vjateram par viņa mūža gājumu, darbu, nelokāmo gribu. Par mīlestību pret cilvēkiem, jūrniecības vēsturi, tradīcijām un Latviju!
Latvijas Jūrniecības savienība