TP un LPP/LC priekšsēžu Andra Šķēles un Aināra Šlesera runasvīri Romāns Meļņiks un Ģirts Dripe Dienai norādīja, ka šis ir tikai G.Belēviča viedoklis, kas nekādā veidā neesot saistāms ar partiju pozīciju, jo tās pāreju uz maksas izglītību neatbalstot.
Par izglītību svarīgi spriest profesionāļiem un to nevajadzētu izmantot kā platformu dažādu politisku paziņojumu paušanai, komentējot Gunta Belēviča izteikumus, Dienai norādīja arī izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) preses pārstāve Agnese Korbe.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dienaskārtībā jautājuma par maksas izglītību neesot. "Tas nevairos izglītības pieejamību, turklāt pamatizglītība likumā noteikta kā obligāta," saka A.Korbe. "Tad ir jāgroza Satversme," Dienai uzsver arī IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP).
A.Korbe arī norāda, ka nevar iedomāties nevienu IZM sociālo partneri, kas varētu šādu iniciatīvu atbalstīt, turklāt tikai nesen ieviests jauns vispārējās izglītības finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", ko jau esot atzinīgi novērtējusi Pasaules Banka.
Tautas kustības Par labu Latviju! padomes priekšsēdētājs Guntis Belēvičs rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus.
To intervijā laikraksta Vesti segodņa pielikumam Delovije vesti skaidrojis pats uzņēmējs. Viņš gan norādījis, ka šī ideja ir radikāla, taču ļautu samazināt nodokļu maksāšanu aploksnēs, nepasliktinot iedzīvotāju finansiālo stāvokli.
«Vidējais izglītībai, sākot ar 7.-8.klasi, kā arī veselības aprūpei jābūt maksas. Tomēr ar vienu nosacījumu - to naudu, ko jūs ieguldāt savu bērnu izglītībā un veselībā, jums ir tiesības atskaitīt no sava ienākumu nodokļa. Tas ir, maksātie nodokļi atgriezīsies pie jums nevis ar budžeta starpniecību, kā tas ir tagad, bet jūs paši varēsiet lemt, ko ar tiem darīt. Tiks nodrošināts tas, ka cilvēki atteiksies no algas saņemšanas aploksnēs, jo pretējā gadījumā viņiem nebūs naudas izglītībai un medicīnai. Tā ir radikāla reforma,» uzsver uzņēmējs.
Viņš domā, ka tas nevar neizdoties, jo cilvēki būs ieinteresēti maksāt nodokļus, jo no tā būs atkarīgs, vai viņa bērnam būs izglītība. G. Belēvičs arī uzsvēra, ka par maznodrošinātajiem un bāreņiem jārūpējas valstij. Viņš neatbalsta ideju par progresīvo nodokļu ieviešanu, norādot, ka Latvijā nav daudz bagātu cilvēku un šāda nodokļu sistēma negatīvi ietekmētu iedzīvotāju vidējo slāni, kas ir valsts pamats.
(papildināta ar IZM viedokli)