Askolds Rodins: Ko atveda no Maskavas?
Atgriezusies no Maskavas paprāvā Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vadītā Latvijas galvaspilsētas delegācija. Parakstīta abu galvaspilsētu sadarbības programma laika posmam līdz 2011.gadam.
Jāteic, ka lielākie šī brauciena lauri tikuši personiski Rīgas mēram: Ušakovs banketa laikā iepazīstināts ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, viņam bijusi saruna ar Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhu Kirilu. Ušakova sargeņģeļa lomu bija uzņēmies Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kas saņēmis uzaicinājumu nākamgad apmeklēt Rīgu.
"Mūsu vizīte noteikti novedīs pie pozitīva izrāviena Latvijas un Krievijas attiecībās," svētdien esot teicis Ušakovs.
Šī doma nav nekas jauns. Tā sasaucas ar turpat septiņus gadus veciem notikumiem, kas gan norisinājās nevis Maskavā, bet tepat Rīgā. Toreiz tāpat bija salīdzinoši jaunievēlēts Rīgas mērs (tolaik sociāldemokrāts Gundars Bojārs), bet viesa statusā divas dienas uzturējās visu vasaru gaidītais un tikai novembrī atlidojušais Maskavas mērs Lužkovs. Vizītes laikā tika parakstīti divi sadarbības protokoli, panākta vienošanās par Rīgas nama izveidošanu Maskavā — pēc līdzības ar Maskavas namu Rīgā. Vēlāk gan kaut kas "nogāja greizi", un, skat, pēc septiņiem gadiem Rīgas mērs, nu jau Ušakovs, iesniedzis Maskavas valdībai oficiālu vēstuli, kurā lūgts sarūpēt Rīgas namam telpas. Atliek piebilst, ka toruden, pirms septiņiem gadiem, publiskajā telpā arī izskanēja prognozes, ka Bojāra un Lužkova spēja atrast kopīgu valodu iezīmējot "atkusni" Latvijas un Krievijas attiecībās.
Par īpašu Lužkova labvēlības zīmi tiek uzskatīta muciņa ar medu (Lužkovs ir kaislīgs bitenieks), kuru Maskavas mērs dāvina tikai izredzētiem viesiem. Pie muciņas tika Bojārs, un arī Ušakovam tagad ir sava muciņa ar Maskavas mēra pašrocīgi sviesto medu. Taču ar to līdzības beidzas. Bojārs acīmredzot īsti neattaisnoja uz viņu liktās cerības. Ušakovam viss vēl ir priekšā.
Brauciena pirmajā dienā Ušakovs atklāja Rīgas parku, kas esot veidots pēc Rīgas ainavu arhitektu skicēm. Spriežot pēc fotoattēliem, iznākums ir visai skumjš. Pārdomu vērts.
Tāpat pārdomu vērta ir Ušakova tikšanās ar Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu, kuras laikā cita starpā ticis runāts arī par Latvijas un Krievijas līgumu par investīciju aizsardzību un neaplikšanu ar dubultiem nodokļiem. Šis temats tā kā nepiederētu pie Rīgas mēra kompetences.
Kopīgajā preses konferencē Ušakovs un Lužkovs bija vienisprātis, ka sadarbībā galvenais akcents liekams uz ekonomiku. Kā prioritārie virzieni tika minēta Latvijā ražotas pārtikas tirdzniecība Maskavā, intensīvāka Rīgas brīvostas izmantošana un tūrisma veicināšana.
Ir iecere izveidot zīmolu Rīgas marka, ar kuru tad Maskavā ienāktu Latvijā ražotā pārtika. Jāteic, lai nu kā, bet importētas pārtikas Maskavā netrūkst. Maskavas vadības atbalsts Latvijā ražotās pārtikas ekspansijai Krievijas lielākās pilsētas piesātinātajā pārtikas tirgū noteikti vērtējams kā vērā liekams priekšnoteikums, lai šī ekspansija varētu būt sekmīga. Nav skaidrs, kā viss tiks organizēts, bet to patiešām nevar izdomāt četrās braucienam atvēlētajās dienās. Tāpat nav īsti saprotams, kā šī iecere "ies kopā" ar Krievijas pēdējā laikā praktizēto iekšējā tirgus aizsardzības politiku. Atcerēsimies kaut vai neseno Krievijas un Baltkrievijas "piena karu".
Šai lietai ir sava ēnas puse. Pastāv risks. Maskava nav politiski neatkarīga, un Kremļa rīcībā ir "absolūtais ierocis" — valsts galvenais sanitārais ārsts, kas, tiklīdz tas bija nepieciešams Kremlim, atrada par veselībai ļoti kaitīgiem gan Gruzijas minerālūdeni Boržomi, gan mūsu pašu šprotes. Var tīri labi iztikt bez visādu nolīgumu laušanas.
"Zaļā gaisma" Rīgas brīvostai faktiski ir bez seguma. Levitins nav dispečers, kas regulē kravu plūsmas, un Lužkovs ne tik. Lielākā kravu pievilinātāja un arī atbaidītāja ir katras ostas konkurētspēja. Tas attiecas arī uz Rīgas brīvostu — neatkarīgi no tā, ko ir vai nav sarunājuši Rīgas un Maskavas pašvaldību vadītāji. Protams, var speciāli izdomāt privilēģijas, kas kravu pārvadātājiem padarītu Rīgas ostu par gaišzilo sapni. Taču privilēģijas var ne tikai piešķirt, bet arī atņemt vai piedraudēt, ka atņems, ja…
Pavisam dīvaini ir ar tūrisma veicināšanu. Apceļošanai cilvēki parasti izvēlas sev pievilcīgas vietas, nereti smeļoties informāciju no reklāmām. Vai Maskavas mērija gatavojas rīkot reklāmas kampaņas, mudināt maskaviešus apmeklēt Rīgu? Turklāt vīzu režīms ir Ārlietu ministriju ziņā. Ušakovam bija ideja — uztaisīt Rīgā "spēļu elli", un tas patiešām vairotu bagātu tūristu skaitu. Cits jautājums — vai mums tas ir pieņemami.
Maskava piedāvā daudz, pretim it kā neprasot neko. Tas izriet no publiskajā telpā pieejamās informācijas. Tomēr tikpat labi var izrādīties, ka ar Rīgas jaunajai vadībai priekšā celtajām jaunajām iespējām tai cer bruģēt ceļu uz panākumiem bagātām nākamās Saeimas vēlēšanām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.