Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA pavēstīja, ka tikšanās laikā Krauze norādīja uz vairākiem svarīgiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jautājumiem Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā nākamajā ES plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam.
Krauze pauda, ka Latvija neatbalsta KLP iekļaušanu vienotā valstu un reģionu partnerības plānā un fondā, jo tas mazinās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares stratēģisko nozīmi un apdraudēs iespējas sniegt stabilu atbalstu lauksaimniekiem.
Viņš arī norādīja, ka tas ir klaji pretrunā ES valstu kopīgajam mērķim - lauksaimniecības politikas vienkāršošanai. Tāpat Krauzes ieskatā nav pieņemami, ka finansējums lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga joma, nepārtraukti samazinās, turklāt tas notiek laikā, kad lauksaimniekiem tiek izvirzītas arvien augstākas vides un klimata prasības.
Diskusijā ministrs norādīja, ka Eiropas Komisijas piedāvātajā nākotnes KLP pietrūkst divu būtisku elementu. Pirmkārt, nevienlīdzība ES dalībvalstu starpā pieaug. Piemēram, Latvija 2028. gadā saņems atbalstu tikai 74% apmērā no ES vidējā.
"ES ir beidzot jāpieņem lēmums, lai no 2028. gada ikviena ES dalībvalsts saņemtu vismaz 90% no ES vidējā atbalsta par hektāru," uzsvēra Krauze.
Otrkārt, Krauze norādīja, ka ES austrumu robežas valstis nevarēs līdzfinansēt KLP tādā līmenī kā turīgākās dalībvalstis. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā austrumu robežas valstīm prioritāte ir aizsardzība un drošība, tādēļ tām būs ierobežotas iespējas sniegt līdzvērtīgu atbalstu lauksaimniecībai kā turīgajām ES valstīm.
"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare un atkarīga ne vien no politiskiem lēmumiem, bet arī klimatiskiem apstākļiem, un ir vitāli nepieciešama ikvienam pasaules iedzīvotājam," norādīja Krauze, uzsverot, ka KLP ir jāpaliek kā atsevišķai, mērķētai ES politikai ar atbilstošu finansējumu.