Neargumentētu apvainojumu izteikšana veselai nozarei liecina vai nu par nekompetenci, vai uzskatāma par apzinātu rīcību, lai novērstu uzmanību no problēmām ministra paša nozarē. Par ministra Kampara kompetenci nevar būt šaubu, viņš ir daudz darījis augstākās izglītības un zinātnes nozares konkurētspējas uzlabošanai, būdams līdzpriekšsēdētājs darba grupai, kura 2009. gada nogalē izstrādāja priekšlikumus reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Ekonomikas ministrs arī virzīja darba grupas priekšlikumus apstiprināšanai valdībā.
Ne visi klausītāji un lasītāji pievērsa uzmanību - kāds bija Latvijas Radio žurnālista jautājums, uz kuru atbildēja ministrs Kampars. Jautājums bija skaidri formulēts un ārkārtīgi aktuāls - "kādas ir prognozes par darba tirgu Latvijā pēc pieciem gadiem?".
Žurnālista uzdotais jautājums arī ir galvenais augstākās izglītības un industrijas pārstāvju diskusiju objekts. Tautsaimniecības pārstāvjiem un arī ministram jāapzinās, ka laba speciālista sagatavošana augstskolās ilgst 3 - 5 gadus. Uzņēmēji parasti zina, kādi speciālisti viņiem nepieciešami šodien vai rīt, tomēr retais spēj paredzēt, kādi darbinieki būs nepieciešami pēc ilgāka laika posma.
Piemēram, 2006. - 2007.gadā par "nākotnes nozari" tika uzskatīta nekustamā īpašuma attīstība vai būvniecība, kurā trūka speciālistu. Nevienam nav noslēpums, kas notika ar šīm nozarēm pēc pāris gadiem.
Līdz ar to, ļoti svarīga ir darba tirgus pieprasījuma prognoze, kas ir tieši Ekonomikas ministrijas funkcija (saskaņā ar Ekonomikas ministrijas nolikumu viens no ministrijas uzdevumiem ir izstrādāt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uzturēt darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu).
Plašsaziņas līdzekļi, diemžēl, necitēja ministra Kampara atbildi pilnā apmērā. Ministra atbilde par darba tirgus prognozēm Latvijā pēc pieciem gadiem bija šāda: "Prognozes, protams, ka ir ļoti grūta lieta, un es šobrīd atsacīšos precīzus skaitļus prognozēt."
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, profesors Arvīds Barševskis: "Latvijas izglītībā tāpat kā daudzās citās mūsu valsts nozarēs ir gan vairākas ekselentas lietas, gan arī virkne problēmu, kuras risinām. Ja kāds var atļauties noķengāt visu nozari, tad šim cilvēkam ir vai nu izcilas zināšanas par nozari, vai gluži pretēji - to pietrūkst.
Ministra apvainojumi visai nozarei ir nepieņemama komunikācijas forma, kas nekādi neveicina dialogu starp ministriju, industriju un augstākās izglītības sektoru.
Ministram Pabrikam pietika drosmes atvainoties par aizskarošiem izteicieniem medijos. Aicinu arī ministru Kamparu sekot viņa kolēģa Pabrika, kurš bija pirmais Vidzemes augstskolas rektors, vīrišķīgajam piemēram."
Rektoru padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuru sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai izveidojušas visas Latvijas augstskolas un kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. Rektoru padome gatavo priekšlikumus un atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, pārstāv Latvijas augstskolas ārvalstīs, kā arī savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus. Rektoru padome darbojas, pamatojoties uz Augstskolu likumu un Rektoru padomes nolikumu.