Atzīstot, ka ar šo TP soli pazeminās valdības rīcībspēja, valsts aparāta rīcībspēja un mazinās uzticība arī starptautiskās sabiedrības acīs, viņš ceturtdien LNT raidījumā 900 sekundes pieļāva, ka ir iespējama arī efektivitātes paaugstināšanās. Šādā gadījumā pati valdība nāktu klajā ar daudzām jaunām iniciatīvām, kuras opozīcijā esošais vairākums nevarētu noraidīt, savukārt opozīcija nāktu ar vienu otru ideju, kura valdībā varētu būt "grūtāk dzimusi".
Kopumā, pēc viņa vārdiem, reformu gars valstī varētu pieaugt, varētu augt temps daudzās "vietās un jomās", kur valdībai nepietiek dūšas vai nepietiktu uzmanības kādus jautājumus risināt. Viņaprāt, šāda situācija būtu pozitīvākais iespējamais scenārijs no iespējamās opozīcijas un valdības pretstāvēšanas.
Iespējams, valdība kļūs draudzīgāka uzņēmējiem un opozīcija, sacenšoties ar valdību, centīsies nākt ar priekšlikumiem, kas ir labvēlīgi, klāstīja G.Krasts.
Viņš piebilda, ka klasiskais princips, kas jāņem vērā mazākuma valdībai, ir tas, ka jākonsultējas ar opozīciju par visiem būtiskajiem jautājumiem, jāpanāk, lai šie jautājumi gūst atbalstu, lai sabiedriskā doma opozīcijai liegtu destruktīvu rīcību. Šis darbs notiek gan ar partijām, gan ar atsevišķiem deputātiem, stāstīja ekspremjers.
Viņš arī atzina, ka, vērtējot pašreizējo situāciju, nav izslēgts, ka valdība Saeimā tomēr iegūst vairākumu, līdzīgi kā tas notika savulaik ar G.Krasta valdību. "Pagaidām LPP nav pateikusi pilnīgi noteikti, ka tā
neatbalstīs, un varbūt pat pastāv iespēja, ka diezgan cieši atbalstīs. Līdz ar to iespējams, ka valdība tai vai citā jautājumu lokā iegūs
vairākumu vienā opozīcijas daļā, kādā citā jautājumu lokā iegūs
vairākumu otrā opozīcijas daļā. Un tā, manevrējot ar opozīcijas lokiem,
ja tādi veidosies, valdībai ir iespējams iegūt vairākumu, arī esot
mazākumā," iespējamo sadarbību iezīmēja G.Krasts.
Politiķis uzsvēra, ka no premjera puses nevar būt tradicionālā pieeja, kas ir Latvijas politikā, kur opozīcija bieži vien tiek ignorēta pilnībā. Šajā gadījumā premjeram būs jārunā vismaz ar kādu daļu opozīcijas. Viņš uzskata, ka arī opozīcijai būtu samērā neizdevīgi, ja neizdotos sadarboties. "Kaut kāds apzinīguma līmenis jebkuram ir, domāju, politiķim, kas ievēlēts Saeimā, nevarētu būt tāda pieeja, ka lūk traucēsim valdībai, neļausim strādāt. Tādā gadījumā ir jābūt kādam citam piedāvājuma, jaunai valdībai, bet jaunu valdību opozīcija, manuprāt, izveidot nevar, līdz ar to nekas cits neatliek, kā atbalstīt esošo valdību."
Savukārt partijas Jaunais laiks līdere Solvita Āboltiņa LTV raidījumā Labrīt, Latvija! prognozēja, ka valdības darba produktivitāte nebūs zemāka kā šobrīd, jo līdz šim bijis
diezgan grūti saskaņot viedokļus iekšēji. Ja valdībai būs iespēja kļūt
kā saliedētākai komandai, produktivitāte būs augstāka, norādīja politiķe. Vienai partijai, kas iepriekš darbojās kā iekšējā opozīcija, aizejot patiešām opozīcijā, viņasprāt, "spēles laukums" ir skaidrāks un, iespējams, lēmumus
pieņemt būs vieglāk un saprotamāk. Tāpat tos būs vieglāk izskaidrot. "Es domāju, ka strādāt būs vieglāk."
S.Āboltiņa arī teica, ka nepieļauj valdības demisijas iespēju arī tad, ja darbs neveiksies. Viņasprāt, tas šajā situācijā būtu vissliktākais, ko varētu darīt. Politiķe norādīja, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam un starptautiskajiem partneriem ir vajadzīga pārliecība, ka šeit ir stabilitāte. Strādājot Saeimā un zinot savus kolēģus, viņa esot pārliecināta, ka Saeimā ir vairākums tam, kas šobrīd ir vajadzīgs.