Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc Valdis Zatlers, būdams Valsts prezidents, ierosināja Saeimas atlaišanu, jo ZZS sadarbība ar opozīcijā esošo Saskaņas centru paralizēja Valda Dombrovska (Vienotība) otrās valdības darbu.
Vēl ietekmīga novados
Savā trešajā valdībā V. Dombrovskis vairs ZZS neaicināja, lai gan pret sadarbību ar agrākajiem partneriem viņam nebija iebildumu. Taču pret to protestēja V. Zatlera vadītā Zatlera Reformu partija. V. Zatleru nepārliecina A. Brigmaņa spars, jo grūti esot iedomāties, kā ZZS var atgūt ietekmi «ar pilsētas oligarhu kā zemnieku simbolu». Nekas neliecina, ka zaļie zemnieki būtu gatavi mazināt šī cilvēka ietekmi. Ja uz Saeimu kādu nedēļu nav atnācis pats A. Lembergs, tad parlamentā noteikti vairākas tikšanās ieplānojis viņa vietnieks Guntis Blumbergs. Uz norādi par ZZS pārliecību, ka atgriezīsies agrākie laiki un kārtība, V. Zatlers atbildēja, ka «nevienam nekad nav izdevies atgriezt vecos laikus». Arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzīst, ka ZZS sadarbība ar Saskaņas centru radīja diskomfortu un ir jāpaiet laikam, lai to kliedētu.
Jelgavā sestdien notiks nevis ZZS, bet Latvijas Zemnieku savienības kongress. Tā ir tikai viena no ZZS dalīborganizācijām ar 1700 biedriem, no kuriem 38 ir pašvaldību vadītāji. ZZS ir viena no pašvaldībās ietekmīgākajām partijām, kura 2009. gadā vietējās vēlēšanās novados pārspēja arī reģionos spēcīgo Tautas partiju (TP), kuras vairs nav. Toties ir no TP ievēlētie mēri, kuri iesaistījušies reģionālo partiju veidošanā, kas var izrādīties viens no nopietnākajiem pretendentiem uz ZZS vēlētāju laukos. Saeimas deputāts Uldis Augulis, kurš ienāca lielajā politikā no pašvaldības, vēl apdomā, vai 2013. gada pavasarī startēt vietējās vēlēšanās. To, visticamāk, noteiks tā brīža politiskā situācija. Viņš var būt tiklab kandidāts uz Rīgas, kā Dobeles novada domi. Taču reģionālās partijas viņš vērtē nevis kā ZZS biedu, bet gan kā sadarbības partneri nākotnē. LZS novados startēs ar savu, nevis ZZS karogu.
ZZS stiprā puse ir joprojām spēcīgas reģionālās nodaļas, kādu citām partijām nav, - tās vēl ļauj saturēt kopā atrašanās pie varas pašvaldībās un tas, ka valsts nauda vairs tik ļoti netiek dalīta pēc politiskās piederības, bet desmit gados iedibinātie sakari ļauj veiksmīgi iegūt nepieciešamo atbalstu ministrijās arī tagad. Atrašanās opozīcijā nav atstājusi iespaidu arī uz ZZS reitingu. Tas pēdējā Latvijas faktu aptaujā ir pieaudzis un pārsniedz 9%, Dienaiatzina sociologs Aigars Freimanis. Viņš to skaidro ar šī politiskā spēka prognozējamību, kad vēlētājam ir skaidri tā mērķi. Esošajā politiskajā garlaicībā arī tiek meklēts kaut kas cits, domā sociologs.
Ar jaunu programmu
ZZS ir opozīcijā pirmo reizi desmit gadu laikā. No Saeimas vēlēšanām 2002. gadā līdz pērnajam rudenim tā bija vienīgais spēks, kas nepārtraukti bija strādājis valdībā. Pirmo reizi desmit gados Latvijas Zemnieku savienība ir uzrakstījusi arī jaunu programmu ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa līdzdalību. Tāpēc nepārsteidz apņemšanās panākt, ka Satversmē tiek nostiprināts pašvaldību statuss, par ko LPS cīnās jau kopš 90. gadiem. ZZS ir parakstījusi vienošanos ar premjeru V. Dombrovski, ka atbalstīs ar Eiropas Savienības finanšu stabilitāti saistītu dokumentu ratifikāciju Saeimā, pretim prasot premjera iestāšanos par taisnīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un citām no Briseles labvēlības atkarīgām vajadzībām, lai vēlētājiem varētu norādīt arī uz savu ieguldījumu šajā cīņā.
Jaunajā programmā LZS raksta, ka Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm. Taču pārsteidzoša varētu šķist apņemšanās būt par nacionālu un latvisku partiju. Vairākus gadus ZZS savas intereses īstenoja ar Saskaņas centra atbalstu un šo sadarbību turpina arī Saeimas opozīcijā. Citu politisko spēku līderi laiku līdz nākamajām vēlēšanām vērtē kā, iespējams, ZZS traģisku. Varbūt arī tāpēc, ka pēc zaļo un zemnieku atgriešanās parlamentā ir pagājuši desmit gadi. Tik ilgi šī politiskā spēka faktiskais līderis ir A. Brigmanis. Desmit gadi vairākiem politiskajiem spēkiem, kā Latvijas ceļš un Tautas partija, izrādījās liktenīgie, kad strauji sāka sarukt to ietekme, un tagad jau ne viens, ne otrs vairs nedarbojas. To ir ielāgojusi Vienotība, kura pa šiem desmit gadiem kopš Jaunā laika dibināšanas ir mainījusies, apvienojusies, pārdēvējusies un ik pa laikam izraudzījusies jaunus līderus, lai saglabātu vēlētāju interesi par sevi. ZZS vadībā nemainīgi šos gadus ir bijis A. Brigmanis, zaļie Raimonds Vējonis un Ingmārs Līdaka, no aprites izkrītot Mārtiņam Rozem.