Augstskolas Latvijā spējušas nodrošināt ārvalstu studentu skaita stabilu pieaugumu, taču radies iespaids, ka pārējo Baltijas valstu universitātes, piemēram, Tallinas universitāte un Kauņas universitāte spēj veiksmīgāk piesaistīt ārvalstu studentus un piedāvā daudz jaunu studiju programmu angļu valodā.
Brikše to skaidroja ar faktu, ka kaimiņvalstīs bijuši atšķirīgi finansēšanas modeļi nekā Latvijā un agrāk bijis "tas saspringums, kas pašlaik sākas Latvijā, domājot par būtiskām reformām augstākajā izglītībā".
Viņu iespaidojis un apbēdinājis "Latvijas Avīzē" līdz ar augstskolu reitingiem atklātais sabiedrības vērtējums par LU studiju kvalitāti un fakts, ka vairākas pašmāju augstskolas ir tai priekšā.
"Es domāju, ka mums ir ļoti jāsaspringst, lai mēs, pēc sabiedrības vērtējuma, kļūtu labāki," uzsvēra Brikše un norādīja, ka Latvijas augstskolām "ir jāsaņemas un jākonsolidējas, bet LU to viena nevar izdarīt".
LU pašreizējais rektors Mārcis Auziņš, kurš arī kandidē uz šo amatu turpmākajiem četriem gadiem, pavēstīja, ka neizjūt Tallinas universitāti kā tiešu LU konkurentu – tās tiešie konkurenti ir Tartu universitāte un Viļņas universitāte. LU ar tām ir parakstījusi trīspusēju vienošanos par savu spēku koordinēšanu studiju programmu attīstībā.
Visu triju universitāšu vārdā tapusi kopīga vēstule visu Baltijas valstu valdībām un parlamentiem, ka attieksme pret augstāko izglītību ir jāmaina. Tas nozīmē, ka problēmas visu Baltijas valsu augstākajā izglītībā ir līdzīgas un nevar teikt, ka Latvijā situācija būtu sliktāka nekā Lietuvā vai Igaunijā.
"Tas, ka mēs sakām, ka viņiem iet labāk, – no malas vienmēr izskatās, ka kaimiņiem iet labāk, bet patiesībā viņu iekšējā sajūta ir ļoti līdzīga mūsu sajūtai," teica Auziņš.
Viņš kā galveno izaicinājumu un tendenci minēja, ka Latvijā vidusskolu beidzēji bieži izvēlas studijas ārzemēs, bet ne Latvijas augstskolās. Tas nozīmējot, ka Latvijas augstskolas ne tik daudz konkurē savstarpēji, cik konkurē ar visu pārējo Eiropu.
Jau vēstīts, ka LU rektora vēlēšanas notiks 25.maijā.