"Pāris nākamie mēneši būs patiesi smagi (..), gatavojot investīciju plānu," atzinis jaunais ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī, kas iepriekš ieņēmis Francijas finanšu ministra amatu.Jau otrdien viņam jānāk klajā ar jaunākajām Eiropas ekonomikas prognozēm, kas tiek gaidītas ar bažām, jo pēc pieticīgās atkopšanās tempiem kopš 2008.gada finanšu krīzes un tai sekojošās eirozonas parādu krīzes kontinenta tautsaimniecību atkal varētu sagaidīt lejupslīde.Īpaši lielu satraukumu sagādā Francijas ekonomika, un Moskovisī nāksies piepūlēties, lai apliecinātu, ka viņš spēj objektīvi un bezkaislīgi izturēties pret paša valsti un pieprasīt tai ievērot ES noteikumus.Vismaz viena problēma pagaidām ir atrisināta. Pēc eirozonas dalībvalstu nacionālo budžetu izvērtēšanas šonedēļ visi tie tika apstiprināti, lai gan sākotnēji šķita, ka Francijas un Itālijas nākamā gada budžeti varētu tikt noraidīti.Tomēr Parīze un Roma pēdējā brīdī iesniedza labojumus, zināmā mērā piekāpjoties Briseles prasībām pēc stingrākas fiskālās disciplīnas.Šobrīd Francija sola, ka savu budžeta iztrūkumu līdz ES noteiktajiem griestiem - trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tā samazinās līdz 2017.gadam, nevis jau nākamgad, kā tas tika solīts iepriekš.Tagad Parīzei nāksies pārliecināt gan Moskovisī, gan Junkeru, ka šoreiz tās solījums ir nopietni ņemams.Tomēr Junkera un pārējo komisāru galvenais pārbaudījums būs panākt, lai iecerētā investīciju programma nākamajiem trim gadiem saņemtu attiecīgu finansējumu, un pats svarīgākais, lai arī tiešām darbotos.Vācija, kas līdz šim visaktīvāk iestājusies par taupības kursu, joprojām pret šo ieceri izturas vēsi, jo ir pārliecināta, ka vienīgais pamats ilgtspējīgai izaugsmei ir veselīgs valdības finanšu stāvoklis, taču Berlīne galu galā piekritusi šo programmu atbalstīt, ja tās rezultātā neturpinās pieaugt dalībvalstu parādi.Decembrī paredzēta Francijas un Vācijas līderu tikšanās, lai apspriestu jauno investīciju programmu, taču joprojām pastāv šaubas par tās finansēšanas iespējamajiem avotiem.Berlīne ir ļāvusi skaidri noprast, ka tā negrasās izsniegt neaizpildītu čeku, un līdzsvars starp publisko un privāto finansējumu šajā programmā joprojām nav skaidrs.Arī Junkers pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka programmu nedrīkst finansēt ar deficīta palielināšanas palīdzību, un aicināja iesaistīties privāto sektoru.Galīgo lēmumu par investīciju programmu paredzēts pieņemt 18. un 19.decembrī gaidāmajā kārtējā ES dalībvalstu līderu samitā.Jau vēstīts, ka pie augsta amata Junkera vadītajā EK ticis arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - viņš pildīs EK viceprezidenta amartu un būs komisārs eiro un sociālā dialoga jautājumos. Ar visu jaunās komisijas sastāvu var iepazīties šeit.
Darbu sāk jaunā Junkera vadītā Eiropas Komisija
Jaunā Eiropas Komisija Žana Kloda Junkera vadībā sestdien, 1.novembrī, oficiāli sāk pildīt savus amata pienākumus, un viena no tās galvenajām prioritātēm būs stagnējošās Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atdzīvināšana.Junkers ir apsolījis vēl līdz gada beigām nākt klajā ar 300 miljardu eiro lielu investīciju paketi, kurai pēc gadiem ilgušajiem taupības pasākumiem vajadzētu beidzot veicināt Eiropas ekonomisko izaugsmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.