Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +6 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 10. maijs
Maija, Paija

"De facto": Valsts kancelejā darbinieki nav darbā pat trīs mēnešus, jo piepelnās citur

Atsevišķi Valsts kancelejas darbinieki pēdējos gados savā pamatdarbā nav bijuši līdz pat trim mēnešiem, jo piepelnījušies kur citur, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".No valsts amatpersonu deklarācijās sniegtajām ziņām secināms, ka vieni no naskākajiem amatu savienotājiem valsts pārvaldē strādā tieši tās augstākajā institūcijā – Valsts kancelejā.

Darbinieki piestrādā gan citās valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās, gan arī darbojas kā mācībspēki un sniedz ekspertu pakalpojumus ārvalstīs. Tieši konsultāciju sniegšana ir visienesīgākā un atsevišķiem Valsts kancelejas darbiniekiem ārvalstīs nopelnītā nauda ievērojami pārsniedz valsts maizē saņemot, vēsta "De facto".Starp Valsts kancelejas darbiniekiem īpaši izceļas politikas koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Krieviņš un kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone.Pērn Krieviņš par darbu Valsts kancelejā saņēmis nepilnus 14 tūkstošus latu, taču viņa ienākumu lielāko daļu veido atlīdzība no kāda Latvijā  reģistrēta "Corporate & Public Management Consulting Group" un Londonā bāzēta "Public Administration International". No abām kompānijām astoņu līgumu ietvaros Krieviņš pērn saņēmis vairāk nekā 42 tūkstošus latu.Savukārt Pētersone pērn sadarbojusies ar Dānijas kompāniju "Ramboll Managment", Valsts kancelejā nopelnītajiem gandrīz 20 tūkstošiem latu pievienojot vēl 35 tūkstošus eiro.Šādu piepelnīšanos Pētersone intervijā "De facto" pamatoja ne tikai ar vēlmi gūt papildus ienākumus, bet tā esot arī iespēja Valsts kancelejai uzturēt starptautiskos kontaktus, jo šiem mērķiem šā gada budžetā vairs naudas neesot. "Mums nav iespējami nekādi komandējumi, mums nav iespējams aizbraukt uz Eiropas Savienības darba grupām, mēs šos te nepieciešamos kontaktus un aktivitātes nodrošinām ar šādu darbību," skaidroja Pētersone.Ārvalstu konsultācijas ar savu pamatdarbu amatpersonas savieno uz bezalgas atvaļinājumu rēķina. Krieviņš pērn izņēmis 71 bezalgas atvaļinājuma dienu jeb darbā nav bijis vairāk nekā trīs mēnešus. Pētersonei bezalgas atvaļinājumi bijuši 50 dienas jeb vairāk nekā divi mēneši. Krieviņš pamatdarbā šobrīd nav sastopams, jo devies kārtējā bezalgas atvaļinājumā.Pētersone ilgajai prombūtnei mīnusus neredz un uzskata, ka darbus tas netraucējot: "Eksperts nav tāds podiņš, kuru var nolikt vienā vietā vai otrā, patiesībā ir tā, ka bezalgas atvaļinājums ir diezgan liela ilūzija par to, ka šajā laikā nekas netiek darīts. Ir pietiekami daudz dokumentu, kuri Latvijas valstī ir pieņemti, bet kas ir rakstīti citās valstīs un citu valstu galvaspilsētās vai lidostās."Viņa apgalvo, ka savu prombūtni kompensējot ārpus darba laika. "Astoņu stundu darba diena nepastāv ne Valsts kancelejā, ne valsts pārvaldē, ne starptautiskajos projektos. Tas ir tāds diennakts režīms," apgalvoja amatpersona.Par to, vai divu un pat trīs mēnešu prombūtne patiešām ļauj pienācīgi izpildīt savus darbus, nav pārliecināta Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa šo situāciju sauc par absurdu un uzskata - ja bez diviem augsta līmeņa darbiniekiem var iztikt pat vairākus mēnešus, iespējams, šīs amata vietas nemaz nav vajadzīgas."Man ir grūti stādīties priekšā, kā iestādē tādu amatu pildošs cilvēks var atrasties vairākus mēnešus ārpus iestādes, tātad nedarīt to savu ikdienas darbu. Ja amats ir paredzēts, tad amats ir paredzēts pilnai astoņu stundu darba slodzei ar pienākumiem, kas regulāri ir jānodrošina, ja šādu amatu ieņem cilvēks, kura darbība iestādei nav nepieciešama vairākus mēnešus, tad jautājums, cik vispār pamatota ir amata izveidošana un varbūt viņš vispār nav vajadzīgs," raidījumam sacīja Sudraba. "Iznāk, ka papildus darbs ir gandrīz vai pamatdarbs un pamatdarbu izpilda tad, kad ir kāds papildus laiks vai iespējas, man liekas tas vispār ir absurds," sašutumu pauda Sudraba.Ilgo darbinieku prombūtni saskaņojusi arī Valsts kancelejas vadība. Turklāt kanceleja šādu piepelnīšanos pat atbalsta, jo ilgstošie bezalgas atvaļinājumi finanšu krīzes savilktā budžeta apstākļos ļaujot ietaupīt. Pērn kancelejas izdevumi tā esot samazinājušies par 12 132 latiem un 40 santīmiem. Līdzīgi valsts kancelejas amatpersonas piepelnās jau pēdējos trīs gadus, norāda raidījums. Tā Pētersone pērn no jau minētā "Ramboll Management" saņēmusi 55 tūkstošus eiro. Vienu no konsultāciju firmām nodibinājuši pat bijušie Valsts kancelejas darbinieki, kas tagad algo savus bijušos kolēģus. Pētersoni gan ir nedaudz aizvainota, jo Latvijas ekspertus starptautiski novērtējot, taču pašu mājās ne, par ko liecinot kaut vai darbā nepavadīto stundu skaitīšana, kas viņasprāt neesot būtiski. Pētersone uzskata, ka darbs nav novērtēts "tāpēc, ka pravieti savā zemē neatzīst".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiķi aizvien nevar iziet no savas orbītas

Par valsts uzdevumiem ekonomikas sekmēšanā un joprojām milzīgo birokrātijas slogu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas