R.Ķīlis informēja, ka SAK aprīļa vidū iepazīstinās sabiedrību ar trijiem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem, no kuriem viens paredz atteikšanos no valsts budžeta vietām augstskolās.
R.Broks iebilda, ka esošajos valsts ekonomiskajos apstākļos nav iespējams pāriet uz kreditēšanas sistēmu. "Medicīnas un inženierzinātņu programmas ir ļoti dārgas, piemēram, zobārstniecības studiju programmas izmaksas ir 4000 latu gadā. Jau patlaban dārgajās studiju programmās jaunieši studē tikai par valsts budžeta līdzekļiem, viņi neņem studiju kredītus. Pat ja jaunieši vēlēsies studēt dārgajās studiju programmās, diezin vai viņi uzdrošināsies uzņemties tik lielas kredītsaistības ilgtermiņā," norādīja R.Broks. Viņš arī atgādināja, ka dārgākajās studiju programmās tiek sagatavoti speciālisti prioritārajām tautsaimniecības jomām.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pauda izbrīnu, kādēļ SAK pārstāvji neiesaistījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā, kas arī izstrādāja augstākās izglītības finansēšanas modeli, bet strādāja paralēli pie savu finansēšanas modeļu izstrādes, kas nav racionāla cilvēkresursu izmantošana.
A.Barševskis prognozē, ka, pārejot uz studiju kreditēšanas sistēmu, no valsts aizbrauks vēl vairāk jauniešu. "Reģionos ekonomiskā situācija ir tik slikta, ka nav iespējams paņemt kredītu, jo vienkārši nav cilvēku, kuri varētu galvot kredītu. Patlaban budžeta vietas ir vienīgās, kas lielā daļā nozaru notur cilvēkus Latvijas augstskolās," sacīja A.Barševskis. Viņš aicināja arī SAK nākt klājā ar priekšlikumiem, kā radīt jaunas darba vietas, lai jaunajiem speciālistiem būtu kur strādāt un nevajadzētu aizbraukt no Latvijas. A.Barševksis atzina, ka arī augstskolām ir jādomā par to, lai studenti kļūtu ne tikai par darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem.
LSA pārstāve J.Krūma aicināja valsts amatpersonas neatbalstīt atteikšanos no valsts budžeta vietām studijām augstskolās. "Jau tagad daudziem studentiem paralēli studijām nākas strādāt un uzturēt savus vecākus. Vai tiešām Latvijā studentus vēlamies padarīt par ilgtermiņa parādniekiem, nevis mēģināt motivēt viņus, radīt darbavietas un piesaistīt valstij apziņas līmenī, vai uzlikt rokudzelžus ar kredītiem. Eiropas līmenī bezmaksas izglītība tomēr nozīmē ne tikai ieguldījumu tautsaimniecībā, bet arī nācijas garam. Cilvēks, kurš ir studējis par valsts līdzekļiem to studiju programmu, kas viņam ir vispiemērotākā, darba tirgū spēj sniegt lielāku ieguldījumu," teica J.Krūma.