Deputāti norāda uz būtiskāko, ko paveikuši 10.Saeimas laikā

Starp tiem ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas paredz procedūru deputātu latviešu valodas prasmes novērtēšanai, ko var rosināt ne mazāk kā 20 deputāti. Tāpat pieņemti grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz samazināt partiju tēriņus pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kā arī grozījumi likumā Par tiesu varu, kas paredz būtiskas izmaiņas tiesnešu darba novērtēšanas sistēmā un citi," tā S. Āboltiņa. ZZS deputāts Oskars Zīds darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Pilsonības izpildes kontroles komisijā. "Šajā komisijā piedalījos augstskolu likuma grozījumu pieņemšanā, ceram to līdz refrendumam pagūt izskatīt. Tāpat arī skatījām vispārējās izglītības likumu, skarot gan speciālo izglītību, gan veidojām iestrādes pirmsskolas izglītībai. Savukārt Pilsonības komisijā bija iesniegti grozījumi par pilsonību, bija prezidenta Valda Zatlera variants, gan arī priekšlikumi no frakcijām. Aktīvi iesaistījos plānošanas dokumentu sagatavošanā, ir grozījumi par plānošanu stratēģiju, kur pamatideja ir sasaistīt nākotnes stratēģiskās plānošanas dokumentus ar reģionālās plānošanas dokumentiem, arī ar Ministru kabineta rīcības programmām. Tāpat piedalījos Baltijas asamblejā, biju iniciators vēstulei visu Baltijas valstu ministru prezidentiem par procedūrām Eiropas struktūrfondu piesaistei, kādēļ tās ir tik sarežģītas, un kādēļ nevienmēr pagūstam saņemt Eiropas naudu," klāsta deputāts. Saskaņas centra deputāts Ivans Klementjevs: "Daudzus likumus mēs atbalstījām, taču arī daudzus nepopulārus mēs neatbalstījām. Desmitajā Saeimā mēs vienkārši strādājam. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atvērām plaši durvis priekšlikumiem gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan prokuratūrai, jo viņi iepriekš sūdzējās, ka daudzi likumi traucē cīnīties ar korupciju. Šī Saeima ir daudz atvērtāka, nekā bija devītā Saeima."“Vienotības” deputāte Janīna Kursīte – Pakule informē, ka izglītības komisijā cer pabeigt augstskolu likumu. “Iet grūti, augstskolu sabiedrība ir ar dažādām interesēm, un akadēmiskajām un zinātniskajām ievirzēm un interesēm, taču es ceru līdz šīs Saeimas beigām pabeigt un pielikt punktu un pieņemt likumu. Tas ir svarīgākais. Aizsākumu ir daudz saistībā ar Kurzemi un suitiem man ir iestrādes, kuras vēl nevēlos atklāt,” tā deputāte.TB/LNNK/VL! deputāts Raivis Dzintars: "Pieņemu, ka galīgajā lasījumā apstiprinās grozījumus izglītības likumā, kurus es rosināju sadarbībā ar māmiņu organizācijām. Tie paredz iestrādāt vienlīdzības principu attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērnu iespējām saņemt licenzētu bērnudārzu pakalpojumus, respektīvi, pašvaldībās, kurās ir rindas, vecāki varētu saņemt kompensāciju bērnudārzam. Tas 34 tūkstošiem cilvēkiem, kuri ir bērnudārza rindās, atrisinātu problēmas. Iestājos par stingrākām valodas normām augstskolu likumā, tāpat esam panākuši administratīvā pārkāpuma kodeksā stingrākus sodus valodas pārkāpējiem, esam panākuši, ka leģionāri un represētie saņems vairāk naudas no valsts budžeta, arī cēluši augstāku latiņu nacionālos jautājumos, esam iesnieguši priekšlikumu palielināt finansējumu Valsts valodas centram, taču vairākums to neatbalstīja. Panāktas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, ka iespējams izslēgt latviešu valodas nezinātāju no Saeimas sastāva."Vienotības deputāts Kārlis Šadurskis nosauc divas paveiktās nozīmīgās lietas. "Budžeta komisijā notika darbs pie legālās prezumpcijas sākumdeklarēšanas un es ceru, ka vēlāk būs arī pie ikgadējās deklarēšanās paketes. Otra lieta ir augstskolu likums, kura gatavošanā piedalos. Attiecībā uz izglītības kvalitāti ne visu izdevās panākt, piemēram, attiecībā uz augstākās izglītības atvērtību Eiropas valodām. Tomēr diskusija ir sākusies. Noteiktas sitingrākas kvalitātes prasības un varētu būt labs pamats augstskolu brīvprātīgai apvienošanai Latvijā. Tā ir nejēdzība, ka mums ir 33 augstskolas," pauž deputāts. Vienotības deputātes Lolitas Čigānes blogā sadaļā Darbs Saeimā lasāms Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kur viņa ieņem sekretāres amatu un Publisko un rezīvijas komisijas apmeklējums. Tāpat L. Čigāne ziņo, ka desmit reizes uzstājusies Saeimas plenārsēdēs, tikpat reižu ziņojusi par likumprojektiem Saeimas plenārsēdē vai vadījusi diskusiju komisijā, iesniegusi desmit priekšlikumus likumprojektiem un sagatavojusi likumprojektu par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. 2011.gada pavasara sesijā no 26.aprīļa līdz 21.jūnijam Saeima pieņēma 56 likumus, tostarp septiņus jaunus likumus un grozījumus 49 likumos. Kopš sanākšanas 2010.gada 2.novembrī 10.Saeima kopumā pieņēmusi 225 likumus, un notikušas 45 Saeimas sēdes, informē Saeimas preses dienests.2011.gada pavasara sesijā Saeima sanāca uz 11 sēdēm, no kurām viena bija svinīgā sēde, veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai 4.maijā, un divas ārkārtas sēdes. Šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 85 likumprojekti, no kuriem 53 iesniedzis Ministru kabinets, 16 – Saeimas komisijas, bet 13 – Saeimas deputāti. Trīs likumdošanas iniciatīvas Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Valdis Zatlers.Saeimas 2011.gada rudens sesija sāksies 2.septembrī, un Saeimas komisijām būs jāturpina darbs ar 136 likumprojektu sagatavošanu izskatīšanai Saeimā.Saeimas sesiju starplaikā turpinās darbs Saeimas komisijās, nepieciešamības gadījumā tiks sasauktas Saeimas ārkārtas sesijas.