Preambulas projekta atbalstam visos balsojumos nepieciešams divu trešdaļu Saeimas balsojums. Otrajā lasījumā par preambulas projektu nobalsoja 69 deputāti, bet pret bija 27. Galīgais lasījums par Satversmes preambulu sagaidāms jau drīzumā, jo priekšlikumi iesniedzami līdz 10.jūnijam. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) pauda, ka tie varētu būt vien "teksta pieslīpēšanas" priekšlikumi nevis kas konceptuāli jauns.
Preambulas teksts pašlaik ir šāds:
"1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valstiskumu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.
Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai ir saliedētas sabiedrības pamats.
Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, aizstāv savas intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!"
Uz otro lasījumu bija iesniegti 23 priekšlikumi, kuru apspriešana ilga trīs stundas. Saeima atbalstīja, ka Satversmes preambulā būs pieminētas lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa un universālās humānās vērtības aizstātas ar vispārcilvēciskām vērtībām. Savukārt vārdi, ka Latvija "ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības" aizstāti ar vārdiem "atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības".
Debatēs par preambulas projektu izvērtās diskusija, vai par konstitūcijas papildināšanu ar preambulu būtu jārīko referendums, par ko izteicās Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas centra frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš. Viņš to pamatoja ar to, ka preambulas redakcija aizskarot Satversmes negrozāmos pantus. Savukārt Čepāne atbildēja, ka referenduma nepieciešamība atkarīga no preambulas satura un tas neattiecoties uz šo preambulas variantu.
Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis izteicās, ka, izstrādājot Satversmes preambulu, deputātiem ir divas iespējas - radīt "vēsturisku tekstu ar mūžības pieskārienu par valsts sūtību un būtību", ko uzdāvināt Latvijai tuvojošajā apaļajā jubilejā, vai arī radīt "šodienas politiskās konjunktūras diktētu frāžu savirknējumu".
"Pašlaik mēs esam pa vidu krustcelēs," teica Latkovskis un uzsvēra, ka pirms galīgā lasījuma preabulas tekstu vajadzētu saīsināt uz pusi un padarīt saprotamāku.
"Aicinu veidot premabulu, kas būtu pat vairāk saprtama kā himna vai tēvreize, lai to var ne tikai noskaitīt, bet arī izskaidrot. Lai tajā nebūtu par daudz politisku frāžu," sacīja deputāts, piebilstot, ka pirms balsojuma par šo Satversmes ievadu tā noslīpēšanā būtu jāpieaicina vārda meistars, kurš preambulai "iedotu valodisku un dzīvīgu saturu".
Savukārt viskaismīgākās debates izvērtās par Nacionālās apvienības priekšlikumiem preambulas tekstā noteikt, ka Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir garantēt latviešu kā Latvijas valstnācijas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Šos priekšlikumus deputāti atbalstīja daļēji. Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) skaidroja, ka latviešu nācija ir izveidojusi šo valsti, bet tiek cienītas arī mazākumtautības, kas pieder pie Latvijas tautas un ir arī Latvijas pilsoņi.