Jaunais likumprojekts nosaka, ka par šādas infrastruktūras īpašnieku, tiesisko turētāju vai patiesā labuma guvēju nevar kļūt persona, kas atbalsta valstis vai personas, kuras apdraud demokrātisku valstu neatkarību, suverenitāti vai konstitucionālo iekārtu, tostarp arī informatīvā jeb propagandas līmenī. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, eksperti un uzņēmējdarbības vides pārstāvji norāda uz virkni potenciālu risku un iespējamiem likuma ļaunprātīgas izmantošanas scenārijiem.
Var izmantot selektīvi
Galvenie riski šobrīd tiek saskatīti likumprojekta formulējumā, kas ir vispārīgs un viegli interpretējams. Vairāki deputāti un nozares pārstāvji jau izteikuši bažas, ka šāds regulējums var potenciāli radīt riskus, ka jebkurš īpašums Latvijā – īpaši stratēģiski nozīmīgs vai komerciāli pievilcīgs – varētu tikt pakļauts ekspropriācijai, ja tā īpašniekam tiktu piedēvēts informatīvs atbalsts valstīm vai personām, kas tiek uzskatītas par nedraudzīgām.
Sevišķi bažīgus ekspertus dara fakts, ka šobrīd trūkst skaidru juridisku kritēriju, kā šāds atbalsts tiks definēts, kas paver ceļu subjektīvai interpretācijai un normu selektīvai pielietošanai. Turklāt – ne vien pret ārējiem draudiem, bet arī iekšējiem politiskajiem oponentiem vai neatkarīgajiem medijiem. Ņemot vērā, ka aizdomas par informatīvu atbalstu var tikt izteiktas bez nepieciešamības pēc konkrētiem pierādījumiem, tiek apdraudēta vārda brīvība un mediju neatkarība, kas ir divi demokrātijas stūrakmeņi. Jaunās normas var radīt arī investīciju vidi destabilizējošu efektu, mazinot ārvalstu ieguldītāju uzticību. Tāpat iespējama īpašumu vērtības samazināšanās stratēģiski nozīmīgās nozarēs. Ilgtermiņā tas var kavēt gan kapitāla piesaisti, gan ekonomikas izaugsmi kopumā.
Atbaida investorus
Uzņēmējdarbības vidē savukārt valda satraukums par to, kā šis normatīvais regulējums ietekmēs investīciju vidi. Atsevišķi uzņēmēji ir pārliecināti, ka jaunie grozījumi mazinās ārvalstu investoru uzticību Latvijai. Nenoliedzami – sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē ir likusi investoriem būt īpaši piesardzīgiem, un nedrošība par privātīpašuma aizsardzību var kļūt par būtisku šķērsli jaunu ieguldījumu piesaistei. Īpaši tas attiecas uz tādiem kapitālietilpīgiem sektoriem kā nekustamais īpašums, loģistika un rūpnieciskā infrastruktūra, kur ārvalstu kapitāla īpatsvars ir sevišķi būtisks.
Atvērts paliek arī jautājums par to, kā jaunais likumprojekts mainīs banku darbu. Visticamāk, Latvijas bankām nāksies pastiprināti izvērtēt klientus un to darījumus, lai izvairītos no potenciāliem sankciju riskiem. Tas var rezultēties biežākos atteikumos apkalpot ārvalstu klientus, kas var ietekmēt arī uzņēmumu darbību, kā arī eksporta un importa darījumus.
Šāda situācija var samazināt Latvijas konkurētspēju reģionālā mērogā, jo investori un uzņēmēji var izvēlēties videi draudzīgākas un juridiski prognozējamākas valstis. Turklāt pastiprināta finanšu uzraudzība un banku piesardzība var palielināt darījumu izmaksas un paildzināt lēmumu pieņemšanas procesus. Tas īpaši ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem jau šobrīd piekļuve finansējumam ir ierobežota. Ilgtermiņā tas var radīt stagnāciju vairākos ekonomikas sektoros un vājināt Latvijas investīciju tēlu starptautiskā līmenī.