Intervijā aģentūrai LETA Dolgopolovs pauž viedokli, ka "tas ne ar ko nebeigsies". Reģionālās partijas ir bijušas un būs svarīgas tikai attiecīgajā novadā. Tā tas ir bijis, piemēram, ar Aivara Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij", kura vairākas reizes ir uzvarējusi Ventspils domes vēlēšanās. Bet valstī kopumā situāciju neviena reģionālā partija nevarēja ietekmēt, arī Lemberga Latvijai un Ventspilij, pirms tā nebija pievienojusies Zaļo un zemnieku savienībai.
Reģionālajām partijām, runājot par ietekmi uz valsti, nākotnes nav, ja tās nespēs apvienoties. Reģionālo sīkpartiju dibināšana ir solis atpakaļ. "Mēs atkal sākam dalīties, tā vietā, lai veidotu lielas, ietekmīgas partijas, kas darbotos visas valsts teritorijā," norāda Saeimas deputāts.
Kamēr mums nav Nacionālā attīstības plāna, varas partiju pārstāvjiem ir iespēja aiziet pie valdības vadītāja pasūdzēties, palūgt atbalstu kādam reģionālajam projektam. Ja valsts attīstības prioritātes būs skaidri noteiktas un tām būs paredzēts valsts budžeta finansējums, tāda "tirgošanās" izpaliks. Arī reģionālo partiju ietekme mazināsies, ir pārliecināts Dolgopolovs.
Skeptisks Dolgopolovs ir arī par Rīgas partijas dibināšanu, kuru nākamgad iecerējis veidot viens no likvidētās LPP/LC līderiem Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
"Rīga ir pārāk liela pilsēta, lai tajā būtu tikai viena partija - Rīgas partija. Pagaidām neņemos prognozēt tās izredzes. Dzīvosim, redzēsim," teica Dolgopolovs.