Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Eksperti: ACTA Latvijas normatīvajos aktos neko nemainīs

Ja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) tiks ratificēts, tas Latvijas normatīvajos aktos neko nemainīs, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par ACTA autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina eksperti.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns norādīja, ka ACTA ratificēšanas gadījumā izmaiņas Autortiesību likumā nebūs nepieciešamas.

Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš norādīja, ka ACTA būtībā neko nemaina, vienlaikus gan pauda bažas par to, cik brīvi cilvēki varēs rīkoties ar Latvijas bibliotēkās pieejamo saturu.

"Viens no bibliotēkas pakalpojumiem ir iespēja cilvēkiem piekļūt internetam, tajā pašā laikā bibliotēkas neseko līdzi, kādu saturu cilvēki aplūko un ko viņi datoros dara. Ja bibliotēkai par cilvēka darbībām internetā būs jāuzņemas atbildība, tad tas rada bažas," sacīja Zariņš.

Zvērinātu advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous partnere Ingrīda Kariņa-Bērziņa pievienojās iepriekš paustajam, ka ACTA Latvijas regulējumā neviesīs izmaiņas. Tomēr viņa pauda bažas, ka nolīgums bez obligātajiem ieteikumiem paredz arī rekomendējošus ieteikumus, un nav skaidrs, cik daudzus no tiem Latvija ņems vērā.

Savukārt Pirātu biedrības aktīvists, programmētājs un nolīguma protesta akcijas rīkotājs Danko Aleksejevs pauda pārliecību, ka ACTA, visticamāk, netiks pieņemta, turklāt norādīja, ka ACTA ratifikācijai nav jēgas, ja reiz tā Latvijas normatīvajos aktos neko nemainīs.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) vērsusies Eiropas Kopienu tiesā, lūdzot noteikt, vai daudz peltais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA) nav pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un neierobežo Eiropas pilsoņus.

Vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu ir izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai.

Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā.

"Tiesas viedoklis ir būtisks, lai atbildētu plaša mēroga bažām, ko pauduši cilvēki visā Eiropā par to, vai ACTA kaut kādā veidā kaitē mūsu pamattiesībām," teikts EK pārstāvja Džona Klensija paziņojumā.

Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.

Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.

Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.

EK ir lūgusi Eiropas Parlamentu nogaidīt, līdz Eiropas Kopienu tiesas lēmumam, pirms balsot par ACTA.
Komisija ir lūgusi tiesu izvērtēt, vai ACTA savā pašreizējā formā ir savienojama ar ES līgumiem un sevišķi Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas