Lai gan politiķi uzsvēruši, ka šī nodokļa mērķis ir ne tikai budžeta lāpīšana, bet arī ekonomikas sakārtošana, eksperti atzīst - patlaban uz to jālūkojas tikai kā uz instrumentu naudas gūšanai. Arguments, ka nodoklis vajadzīgs, lai novērstu nekustamo īpašumu burbuļa atkārtošanos, nav būtisks. Krīze to novērsusi pati uz turpmākajiem 5-10 gadiem, uzskata Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.
Septembra vidū Saeima noraidīja visus trīs valdības izstrādātos nodokļa variantus (sk. ilustrāciju). Pa to laiku tiem pievienojušās vēl divas pagaidām mazāk konkrētas idejas. JL vadītā Ekonomikas ministrija piedāvā progresīvu nodokļa sistēmu - minimālu maksājumu par visiem mājokļiem un lielāku likmi lielāku mājokļu īpašniekiem. Savukārt TB/LNNK rosina visiem piemērot vienādu likmi ar neapliekamo minimumu, kas tiktu aprēķināts nevis pēc platības, bet gan mājokļa kadastrālās vērtības.
Dienas aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka priekšroka jādod vienādai likmei visiem mājokļiem, jo tas ļautu izveidot maksimāli vienkāršu un pārskatāmu sistēmu un nodokļa ieviešana atmaksātos. A.Strazds uzskata, ka vienāda likme visiem «izslēdz apiešanas shēmu veidošanu», bet ir salīdzinoši smagāks variants maznodrošinātajiem. Tāpēc kopā ar šo nodokli ir jānāk arī efektīvai shēmai šo cilvēku atbalstam. Līdz šim visi valdībā skatītie nodokļu varianti paredzēja, ka pašvaldības trūcīgajiem var piešķirt atlaides līdz pat 90% no nodokļa maksājuma. Pēc A. Strazda domām, šāda kombinācija ir gan taisnīga, gan efektīva no administrēšanas un ieņēmumu viedokļa. Arī nekustamā īpašuma kompānijas Arco padomes priekšsēdētājs Viktors Savins uzskata, ka mājokļa nodoklim jābūt ar vienu likmi - līdzīgi kā PVN, kuram ir vienāda likme neatkarīgi no pirkuma summas. Viņš pieļauj, ka likme varētu būt pat augstāka - 1,5%, ja tas nepieciešams budžeta cauruma aizlāpīšanai.
Visu pārējo piedāvāto variantu lielākais trūkums ir - tie ir grūtāk administrējami. Nodokļa iekasēšana izmaksā dārgāk, tātad tīrais ieguvums no tā ieviešanas ir mazāks. Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka no sabiedrības noskaņojuma viedokļa starp variantiem nav būtisku atšķirību - neapmierinātību izraisīs visi, jo sabiedrības uzticība varai ir «katastrofāli zema» un cilvēki neuzticas politiķu profesionālismam.