Konferencē Latvijas vārdu vairākkārt minēja kā piemēru dziļai krīzei,
pieaugošai nabadzībai un bezdarbam. Eksperts Roberts Mančins norādīja
uz pētījuma datiem, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka
pēdējā gada laikā nav naudas ikmēneša rēķiniem par pārtiku, īri un
citām sadzīviskām vajadzībām. Tikai Rumānijā klājas vēl sliktāk – to
atzinuši 45%. Eiropā tas uztrauc vidēji 20% iedzīvotāju.
Kad
Diena „pateicās” ekspertam par Latvijai veltīto uzmanību, jo tās vārds
nabadzības jautājumā tika pieminēts vairākkārt, eksperts atbildēja, ka
„bija jāpiemin vēl vairāk, jo nav uzskatāmāka piemēra, kur krīze būtu
tik dziļa. Ļoti dziļa. Līdz ar to cilvēki ir tik bažīgi nabadzības
jautājumā un tā pieaug.” To apliecinot dati, ka 69% Latvijas
iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā nabadzība ir būtiski
pieaugusi, tādējādi ar savām bažām ieņemot 1.vietu Eiropā. Liels
procents Latvijas iedzīvotāju bažījas arī par to, ka būs jāmaina
mājoklis, iespējamību tuvākajā laikā zaudēt darbu.
Pētījums atklāj iemeslus, kāpēc cilvēki sevi uzskata par nabadzīgiem. 24% tā jūtas, jo nav naudas, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības dzīvē, 22%, kad nevar atļauties nopirkt dzīvei nepieciešamo pēc savas izvēles, 21%, ka to rada atkarība no sociālajiem pabalstiem, 18%, ja ienākumi ir zem valsts noteiktā nabadzības sliekšņa, bet 8% ietekmē zems sociālais statuss.
Vairāk nekā puse, 56% eiropiešu, uzskata, ka vislielākais riks nonākt nabadzības apstākļos ir cilvēkiem bez darba, 41% pieļauj, ka nabadzībā var nonākt veci cilvēki, savukārt 31 % domā, ka tā varētu skart cilvēkus ar zemu izglītību. Savukārt 53% uzskata, ka nabadzība jānovērš vadībai, 13% - pašiem iedzīvotājiem, 9% Eiropas savienībai u.c. ierosinājumi.